Muižas komplekss 17.gadsimtā sastāvēja no
koka ēkām. Pašreizējā apbūve veidojusies 18.gadsimta 2.pusē. Ēkas simetriski izkārtotas
ap taisnstūrveida pagalmu. Tā vienā galā ir divas saimniecības ēkas, ar vārtiem
vidū, bet otrā - kungu māja - guļbūve. Tā pirmo reizi pārbūvēta 19.gadsimta 1.ceturksnī,
kā rezultātā uzbūvēts portiks un mezonīns, izmainīts plānojums, iebūvēti jauni
logi un durvis, izveidota jauna interjeru apdare. Šos pārbūves darbus paveicis vietējais
zemnieks Dāvids. Nākošā lielā pārbūve notiek 1908.gadā, kad ēku apšuj ar dēļiem,
piebūvē jaunu mūra dzīvojamo ēku ar torni un abas ēkas savienojošu galeriju. Šī
pārbūve tiek uzskatīta par neveiksmīgu, jo neveiklas proporcijas, kur tornis
nomāc pašu ēku. Pašlaik saglabājusies šī mūra ēka, bet vecā kungu māja
sabrukusi. Kompleksā ir saimniecības ēkas - klētis, stallis, siernīca, putnu
māja u.c. Jau sākotnēji muižā ir augļu un sakņu dārzi, aiz kungu mājas
izveidoti dīķi. Ainavu parku ar tālām skatu perspektīvām izveidojis fon
Blankenhāgens 19.gadsimta sākumā.
Bijušie īpašnieki: poļu karalis Stefans
Batorijs 1585. vai 1586.gadā muižu, tajā laikā sauktu par Tulmēnu, atdeva Heinriham
Lodem, kuram tā piederēja līdz 16.gadsimta beigām. Viņa laikā to sauca par
Lodes muižu. Savukārt zviedru valdība, iespējams, muižu atņēma tās toreizējam īpašniekam,
jo 1630.gadā tā bija grāfa Oksenšterna īpašums. 18.gadsimtā muiža piederēja
valstij un tika pievienota Priekuļu muižai. 1770.gadā Katrīna II šo īpašumu
piešķīra ģenerālim Otto fon Veismanim-Veisenšteinam un tā ieguva Veismaņu
muižas nosaukumu, un turpmāk eksistēja kā patstāvīgs īpašums. Šīs dzimtas
īpašumā muiža ir līdz 1830.gadam, kad tā nokļūst Johanna fon Blankenhāgena
īpašumā un līdz 1920.gadam pieder šai dzimtai. 1922.gadā muižu sadalīja.
Adrese: Cēsu novads, Vaives pagasts, Veismaņi
