(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Pirmās ziņas par Rankas muižu saistās ar 1638. gadu. Tad tā tikusi
atzīmēta kā patstāvīga muiža, neatkarīga no Piebalgas.
1670. gadā Zviedrijas karaliene Hedviga Eleonora Rankas muižu izlēņoja
artilērijas pulkvedim, vēlāk padomniekam un landmaršalam Jēkabam Štālam fon
Holšteinam. 1682. gadā muiža pārgāja fon Holšteina atraitnes īpašumā.
Pēc tam sakarā ar redukciju muiža no 1684. gada līdz 1723. gadam bija
domēņu muiža. Šajā laikā muižu iznomāja kapteiņa fon Franka mantiniekiem un
znotam Hermanim Georgam fon Trautfeteram.
Ar Senāta lēmumu 1723. gada beigās Rankas muižu atdeva atpakaļ
privātīpašumā bijušā īpašnieka dēlam ģenerālmajoram Otto Vilhelmam Štālam fon
Holšteinam un viņa mantiniekiem. 1732. gadā viņa dēli muižu pārdeva
ģenerālmajoram Burhardam Ernstam fon Trautfeteram. Tālāk mantošanas ceļā muiža
nonāca pie viņa meitas un znotiem. 1786. gadā īpašumu mantoja viņas pēcnācēji.
Nākamajā paaudzē mantojuma dalīšanā Rankas muižu paturēja ģenerālmajors
Georgs Leonhards fon Rihters, bet pēc viņa nāves īpašums palika viņa atraitnei
Sofijai fon Rihterei.
Arī 19.gs. sākumā Rankas muiža tika iznomāta.
1836. gadā Rankas muižu transignēja Georga Leonharda fon Rihtera un
Sofijas fon Rihteres meitas Emīlijas Dorotejas vīram baronam Aleksandram fon
Meiendorfam.
1858. gadā īpašumu kopīgi mantoja astoņi viņu bērni. Pēc jaunākā brāļa
Konrāda fon Meiendorfa nāves pārējās māsas un brāļi 1866. gadā visu īpašumu
nodeva brālim baronam Leonhardam fon Meiendorfam. Leonhards ar visu ģimeni
dzīvojis muižā līdz 1882. gada septembrim, kad viņu ķēra kāda cilvēka slepus
raidīta lode netālu no Rankas robežas. Ievainojums tika apārstēts, taču tas
nedzija un Leonhards kopā ar sievu un meitām devās uz Berlīni, lai konsultētos
ar speciālistiem. 1883. gada sākumā, saķēris kādu infekciju, Leonhards fon
Meiendorfs mira 43 gadu vecumā.
Tālāk ir zināms, ka 1906. gadā Leonharda fon Meiendorfa sieva Anna fon
Meiendorfa (dzim. fon Messenkampfa) oficiāli Rankas muižu pārrakstījusi
Leonharda mirušā brāļa Konrāda fon Meiendorfa sievai Annai fon Meiendorfai
(dzim. fon Gothūzai).
Vēlāk Rankas muižu īpašumā ieguva Annas fon Meiendorfas (dzim. fon
Gothūzas) un Konrāda fon Meiendorfa vienīgā meita Edīte Reheisa (dzim. baronese
Meiendorfa), kurai muižu 20.gs. 20. gados atsavināja.
1920. gadā Rankas muižas bijušajai īpašniecei ierādāmo neatsavināmo daļu
iemērīja turpat Rankas muižā, gan ne tādās robežās, kā viņa to bija vēlējusies.
Pārējās Rankas muižas teritorijas ēkas un zeme tika sadalītas vietējām
biedrībām un Valsts Rankas mājturības skolai. Pils ar apkārtējām ēkām tika
piešķirta Valsts Rankas mājturības skolai. Tā tika dibināta 1923. gadā ar
nolūku veicināt un pacelt lauku kultūru. 1924./25. mācību gadā skola pilnībā
pārgāja Latvijas Mazsaimniecības veicināšanas biedrības īpašumā un
uzturēšanā. Otrā pasaules kara laikā skolā ierīkota vācu lazarete. Mācības
atsākās 1944. gada rudenī un ilga līdz 1986. gadam. Šajā laikā skolai
vairākkārt mainījušies nosaukumi.
1986. gadā skolā izcēlies pirmais ugunsgrēks. Tas izcēlies elektrības dēļ
un nopostījis muižas labo pusi. Ēka tika
atjaunota, bet 1990. gadā izcēlās otrais ugunsgrēks, šoreiz nopostot ēku
pilnībā. Ir pieņēmumi, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Mūsdienās no ēkas
saglabājušās vien drupas. Tagad drupas iekonservētas.
Savukārt, tā dēvētajā jaunajā pilī padomju okupācijas laikā bijusi
slimnīca ar 30 cilvēku personālu. Tagad ēkā iesvētīta Romas Katoļu kapela.
Rankas muiža 2003. gadā nonāca privātīpašumā. Sākumā tā atradās briesmīgā
stāvoklī, bet šo gadu laikā iekārtots parks, uzbūvēts akmens tilts un veiktas
saimniecības ēku atjaunošanas: klētī iekārtota bibliotēka, mākslas galerija un
antīko automašīnu izstāde, stallim uzlikts jumts. (rankasmuiza.lv)
Adrese: Gulbenes novads, Rankas pagasts, Ranka
