Pils celta 1903.-1904.gadā pēc arhitekta V.
Neimaņa projekta un tiek uzskatīta par vienu no agrīnākajām Latvijas muižām,
kurā jūtama jūgendstila ietekme. Visas ēkas detaļas, sākot ar ārdurvīm, logiem,
jumta metālkalumiem, slēģu aizvēršanas mehānismiem un beidzot ar iekštelpu
paneļiem, kāpņu margām, projektējis V. Neimanis. Pils izcili estētisko līmeni
nodrošina visu tās apdares elementu un tehniskā aprīkojuma novitāte un augstā
kvalitāte. Pils pagrabiem bija moderna meliorācijas sistēma, ūdensvadu un
kanalizācijas sistēma. Un līdztekus krāsnīm pili apsildīja pirmā centrālapkures
sistēma Kuldīgas novadā. Tāpat minama firsta vingrotava un vannas istaba ar
iegremdētu baseinu. Pils interjeru apdarē, kāpņu telpas elementos tomēr jūtama vēl
neorenesanses ietekme. Pirmais stāvs izmantots muižas īpašnieku vajadzībām.
Pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēka. Balkons ar greznajām vītņu kāpnēm
uz to un skaisti veidotie grāmatu skapji, kuri bijuši apsildāmi ar silto gaisu
no centrālapkures, ir saglabājušies. Pils otrais stāvs izmantots viesu
vajadzībām – viesistabas, telpas fotografēšanai, izeja uz plašo balkonu.
Pagrabstāvā atradusies virtuve ar lielu plīti un cepeškrāsnīm, maizes ceptuve,
vīna un sakņu pagrabi, noliktavas. 1922.gadā ēka pielāgota skolas vajadzībām.
Saglabājies ledus pagrabs
("Pagrabiņš") ar klētiņu virbūvē, zirgu puišu dzīvojamā māja (1873.,
tagad pagsta padome), zirgu stallis, vagara māja (19. gs. b.,
"Zaļumi", tagad sociālā māja vienai ģimenei), magazīna (20. gs. 30.
gadi, bijis spirta brūzis, tagad privāta dzīvojamā māja), 2 kalpu mājas (valsts
īpašums, "Pelči-4" nodota privatizācijai, "Pūpoli"
privātīpašums), dzirnavas (no 1936. g. zivju audzētavas "Pelči"
administrācijas telpas, pagrabstāvā zivju inkubators - "Avotienes").
Parku 1902. gadā izstrādājis Rīgas parku
direktors Georgs Kūfalts. Parka lielākā daļa veidota kā brīva plānojuma ainavu
parks, bet apstādījumi pie kungu mājas jeb pils un D pusē veidoti regulārā
plānojumā.
No 19.gadsimta beigām līdz 1920.gadam muiža
piederēja firstu fon Līvenu dzimtai. Pēdējie īpašnieki fon Heikingi. 1922.gadā
pārbūvēta skolas vajadzībām, kura darbu uzsāka 1925.gadā. Otrā pasaules kara laikā
te atradusies Kurzemes cietokšņa vācu divīziju ģenerālštāba mītne. Šobrīd Pelču pamatskola. Apkārtne skaista, sakopta, sajūtas patiešām kā muižā.
Adrese: Kuldīgas novads, Pelču pagasts, Pelči
