1811. gadā „Braki” pirmo reizi minēti dokumentos. Blaumaņi kā rentnieki te ienāca 1868. gada pavasarī.
„Braki” un Rūdolfs Blaumanis ir nedalāmi jēdzieni. Rakstnieks bija māju dvēsele, tās kopējs un sargātājs. Te aizritēja viņa bērnības un jaunības gadi, taču vēlāk R. Blaumanis vairāk uzturējās Rīgā, jo bija žurnālists. „Braki” viņam vienmēr bija vajadzīgi – tie bija kā plāksteris, ja pasliktinājās veselība, šeit dzīvoja tuvie cilvēki, bija atspirdzinošais lauku gaiss, un tikai te R. Blaumanis vislabāk varēja rakstīt.
Kad rakstnieks 1908. gadā aizgāja mūžības ceļos, mājas pārņēma brālis Arvīds Blaumanis. Pats viņš te pastāvīgi nedzīvoja, „Brakos” saimniekoja rentnieki. 1938. gadā mājas tika pārdotas. 1940. gada rudenī „Braki” kļuva par Valsts Literatūras muzeja filiāli. Pagāja ilgs laika posms, līdz izveidoja muzeju (1959). Pirmais enerģiskais un uzņēmīgais vadītājs bija Jānis Ķirškalns. Pamazām „Brakos” atjaunoja dzīvojamo māju, pirtiņu, klēti, riju un kūti, vēlāk sīklopu kūti, labības klēti un zirgu stalli. Gadu ritumā muzeju ir vadījuši Pēteris Liepa, Jānis Putra (Meldrājs), Ligita Arkliņa (Bogdanova), Baiba Vīksna (Kampe), Līvija Volkova, Anna Kuzina un Zinta Saulīte. (no braki.lv)
1940.gada janvāra prese raksta: “Jauns saimnieks Blaumaņa Brakos. Rakstu un mākslas kamera pēdējā kopsapulcē atzina par vēlamu pārņemt kameras pārvaldīšanā Blaumaņa mājas Ērgļu pagastā — Brakus. Māju pārzināšanu uzņemsies lauksaimniecības kamera, kas izdarīs arī vajadzīgās ēku pārbūves un citus remontus, kā arī apsaimniekos laukus. Līdz šim Brakus apsaimniekoja rentnieks, bet no Jurģiem Blaumaņa mājās sāks saimniekot lauksaimniecības kamera ar saviem darbiniekiem. Blaumaņa Braki prasīs lielākas pārbūves un ilgāku laiku, līdz atmatā atstātos laukus atkal pārvērtīs druvās. Ceļot jaunas saimniecības dzīvojamās ēkas lauksaimniecības kamera pēc iespējas atstās agrākā stāvoklī visas tās telpas, kas saistītas ar Blaumaņa darbu. Lauksaimniecības kamera, pārņemot māju apsaimniekošanu, rūpēsies par saimniecības uzlabošanu un māju apkārtnes izdaiļošanu. Rakstu un mākslas kamera uzsver, ka iespējama Braku apsaimniekošanas uzticēšana vietējai lauksaimniecības skolai. Jautājumu galīgi izšķirs tuvākā laikā. Brakos paredzēts iekārtot arī Blaumaņa muzeju, novietojot tajā dažādās vietās izkaisītos materiālus par Blaumaņa dzīvi un darbu.”
Padomju okupācijas laikā tieši līdzās “Brakiem” tikusi uzcelta kāda ēka, kura bijusi kādas iestādes atpūtas komplekss. Tagad ēka tiek dēvēta par administrāciju, bet pēc vietējo stāstītā, tā esot ļoti stiklā stāvoklī un atjaunota netikšot.
Novadpētnieks Žanis Skudra savas grāmatas „Okupētās Latvijas dienas grāmata” 2.daļā 1980.gadā raksta” Vispirms ieraugu lielu mūra ēku ar sarkanu dakstiņu jumtu un iedomājos, ka esmu nogājis nepareizi, bet, kad turpat tuvumā ieraugu visas jaunceltās Braku ēkas, saprotu, ka pareizi vien ir. Pie Braku sētas sastopu muzeja darbinieci un tūdaļ jautāju, kas tā par māju un vai tad vajadzēja tieši te tādu celt. Viņa kā atvainodamās saka: “Jūs neesat pirmais, kas tā jautā. To ēku cēlis kāds institūts, un cēlis par sporta bāzi. Sākumā par šo rīcību rakstīja un sūdzējās, bet to tomēr uzcēla."
Adrese: Ērgļu novads, Ērgļu pagasts, "Braki"
