1561.gadā
Ordeņa mestrs Gothārds Ketlers izlēnēja 18 vaku mājas Cēsu un Valmieras
landrātam Dr.jur.Rempertam fon Gildesheimam. Te tika iekārtota muiža
un nosaukta par
Doktormois. 1599.gadā muiža piederēja ritmeisteram Heinriham Ramelam,
kura
dzimta cēlusies Polijā. Muižas nosaukums kopš 17.gadsimta ir Ramelshof.
1628.gadā Zviedrijas
karalis Gustavs Ādolfs Rāmuļu muižu dāvāja kapteinim Munkam.
1663.gadā A.
Munka dēls pārdod muižu Jakova Bēra atraitnei par 6000 dālderiem, bet 1832.gadā
muiža nonāca Johana fon Blankenhāgena īpašumā. 1853.gadā muižas īpašnieks ir Johans
fon Grunevalds.
1869.gadā
Rāmuļu muižu nopirka Blesings. Šīs dzimtas īpašumā tā saglabājas līdz Latvijas
agrārreformai. Muižai piederēja
vējdzirnavas, smēde Ziediņos, Lielaiskrogs, Adlerkrogs, Vējdzirnavu krogs,
Krastiņu un Zavadiņu pusmuižas, Ķekavas un Adleru pusmuižas, kalpu māja Kapiņi,
mežsarga māja Zeiboti. 1905.gadā muižas ēku nodedzina.
1921.gadā
muižas sadalīšanas rezultātā tās īpašniekam Vilhelmam Blesingam atstāja neatsavināmo daļu
61.10 ha zemes.
Rāmuļu pagastā
pirmo skolu cēla 1872.gadā kopā ar pagastmāju kā vienu ēku. 1878.gadā Rāmuļu
muižā ir 21 saimniecība un 20 zemnieku sētas. Māju iepirkšana dzimtas īpašumā
Rāmuļu pagastā sākās 1864.gadā. Pēc agrārreformas 1937.gadā Rāmuļu pagastā bija
149 saimniecības no tām 86 vecsaimniecības, 49 jaunsaimniecības, 7
sīksaimniecības, 7 amatnieku saimniecības.
Šobrīd Rāmuļu
muižas drupas ir ieaugušas brikšņos un, lai arī atrodas pāris soļu attālumā no
labi koptas privātās teritorijas, drupās ierīkota izgāztuve. Nav ilgi jāmin,
kas to tur veido, jo ne jau lielveikalu maisiņus, kaķu barības iepakojumus,
kefīra pudeles tur kāds ved izmest no tālienes. Atliek tikai brīnīties – tā
vietā, lai drupas mazliet atbrīvotu no brikšņiem un no defekta tās padarītu par
efektu (jo arī drupas ir skaistas), tās pārverš smirdīgā izgāztuvē. Tā aiziet bojā
mūsu kultūras un vēstures mantojums!
Adrese: Cēsu novads, Vaives pagasts, Rāmuļu muiža
