Puikule
dokumentos minēta jau 13. gadsimtā. Puikules muiža piederējusi vairākām dzimtām,
līdz 18. gadsimtā to savā īpašumā ieguva baronu fon Klotu dzimta, kurai tā
piederēja sešās paaudzēs līdz pat 1918. gadam, kad pēdējais Puikules muižkungs
Vilhelms Reinholds fon Klots aizbrauca uz Vāciju. Pēc tam apmēram 20 gadus
Puikules muiža netika apdzīvota, līdz 1938.gadā to nodeva Puikules pagasta
pārvaldījumā, bet muižas kungu mājā ierīkoja skolu, kas tur atrodas joprojām.
Puikules muižas pils celta neogotikas stilā ar interesantu ķieģeļu pielietojumu
un monumentālu torni. Saimniecības
ēkas būvētas izklaidus, attālāk no pils, un no tām saglabājušās klētis un zirgu
stallis. Cokolstāvā bija pagrabi, virtuve, un dažu kalpotāju istabiņas, pils
parādes stāvā atradusies kolonnu zāle, deju zāle, Ziemas dārzs, biljarda
zālīte, muižkunga kabinets , ēdamzāle, lifts pa kuru no virtuves padots ēdiens,
zaļā bibliotēka, kungu guļamistaba, ģērbistaba, vannas istaba. Pils trešajā
stāvā atradušās bērnu istabas, aukļu un kalpotāju istabiņas un istabas viesiem. Pie
pils ir 4,9 ha liels regulāra itāļu stila parks, kas pārveidots naturālistiskā ainavu
parkā. Parku sāka veidot barons fon Klots 18.gadsimtā, tā ierīkošana turpinājās
līdz pat 20.gadsimtam. Pils priekšlaukums ir regulāra plānojuma ar koptiem
zālieniem un celiņiem. Pārējā parka daļā ir brīva plānojuma koku stādījumi ar
nelielām laucītēm. DR daļā – sporta laukums, R daļā – dīķis. Parks pielāgots
skolas vajadzībām. Stādījumu pamatā ap 23 vietējās koku sugas, daudz liepu un
ozolu, arī egles, kļavas, oši, vīksnas un gobas, skaisti lapegļu stādījumi.
Sastopami arī atsevišķi eksotiski augi. Parks ir kopts, pamežs iztīrīts.
Adrese: Alojas novads, Brīvzemnieku pagasts, Puikule
