06.07.19

Puikules muiža (Puikeln)




                                      (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Puikule dokumentos minēta jau 13. gadsimtā. Puikules muiža piederējusi vairākām dzimtām, līdz 18. gadsimtā to savā īpašumā ieguva baronu fon Klotu dzimta, kurai tā piederēja sešās paaudzēs līdz pat 1918. gadam, kad pēdējais Puikules muižkungs Vilhelms Reinholds fon Klots aizbrauca uz Vāciju. Pēc tam apmēram 20 gadus Puikules muiža netika apdzīvota, līdz 1938.gadā to nodeva Puikules pagasta pārvaldījumā, bet muižas kungu mājā ierīkoja skolu, kas tur atrodas joprojām. Puikules muižas pils celta neogotikas stilā ar interesantu ķieģeļu pielietojumu un monumentālu torni. Saimniecības ēkas būvētas izklaidus, attālāk no pils, un no tām saglabājušās klētis un zirgu stallis. Cokolstāvā bija pagrabi, virtuve, un dažu kalpotāju istabiņas, pils parādes stāvā atradusies kolonnu zāle, deju zāle, Ziemas dārzs, biljarda zālīte, muižkunga kabinets , ēdamzāle, lifts pa kuru no virtuves padots ēdiens, zaļā bibliotēka, kungu guļamistaba, ģērbistaba, vannas istaba. Pils trešajā stāvā atradušās bērnu istabas, aukļu un kalpotāju istabiņas un istabas viesiem. Pie pils ir 4,9 ha liels regulāra itāļu stila parks, kas pārveidots naturālistiskā ainavu parkā. Parku sāka veidot barons fon Klots 18.gadsimtā, tā ierīkošana turpinājās līdz pat 20.gadsimtam. Pils priekšlaukums ir regulāra plānojuma ar koptiem zālieniem un celiņiem. Pārējā parka daļā ir brīva plānojuma koku stādījumi ar nelielām laucītēm. DR daļā – sporta laukums, R daļā – dīķis. Parks pielāgots skolas vajadzībām. Stādījumu pamatā ap 23 vietējās koku sugas, daudz liepu un ozolu, arī egles, kļavas, oši, vīksnas un gobas, skaisti lapegļu stādījumi. Sastopami arī atsevišķi eksotiski augi. Parks ir kopts, pamežs iztīrīts.

Adrese: Alojas novads, Brīvzemnieku pagasts, Puikule