01.07.19

Feimaņu muiža (Feimany, Fehmen)

                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas landsbergas foto)
                                                             (Julitas Klušas foto, 2014.gads)

Mūsdienās – Feimaņu pagasta centrs Rēzeknes novadā. Nekas nav saglabājies.
Pirmoreiz dokumentos minēti 1558.gadā. No 1558. līdz 1715.g. muiža bija Korfu dzimtas Feimaņu – Pušas atzara īpašums. Pēc tam dažus gadus tā bija Ofenbergu īpašums, vēlāk – Bergu īpašums, tad 1767.gadā precību ceļā nonāca Inflantijas muižnieku priekšnieka – maršalka un Polijas karaļa kambarkunga Felicijana Rika īpašumā. Viņa meita Konstancija apprecējās ar Jozefu Šadurski – Pušas, Dukstigola un citu muižu īpašnieku, kurš mantoja Feimaņus. Pēc viņa dēla Ignācija Šadurska nāves 1853.gadā muižu mantoja viņa māsa Kazimira, kura dzīvoja klosterī, un 1856.gadā muižas sadalīja sava brālēna Viktora Šadurska dēliem. Pušu saņēma Leons, pusi Feimaņu muižas, sauktu Kazimirovu – Aleksandrs, otru pusi – Jozefs. Aleksandrs Šadurskis savu Kazimirovas folvarku 1867.gadā pārdeva vecticībniekiem Seņkoviem, Jozefs savu daļu paturēja.
19.gadsimta astoņdesmito gadu sākumā muiža bija Jozefa Šadurska īpašums. Muižas zemes platība – 2310 desetīnas. Muižai piederēja 180 desetīnas no 480 desetīnas lielā Feimaņu ezera. Pakalnā pie muižas nereti tika izrakti bronzas un akmens priekšmeti, ko augstu novērtēja ārzemju arheologi.
Korfu laikā Feimaņos līdz 1715.gadam pastāvēja luterāņu baznīca, kas Bergu laikā pārveidota par katoļu baznīcu, izveidojot tai atsevišķu draudzi. 1751.gadā Bergi kopā ar prāvestu Kazimiru Kozminski uzcēla koka baznīcu Jāņa Kristītāja godam, ko 1760.gadā konsekrēja Inflantijas bīskaps Kazimirs Dovgjallo. Kambarkungs Felicijans Riks baznīcai uzdāvināja Kambarkunga folvarku ar 250 zemnieku dvēselēm, un uzturēja pie baznīcas sešus garīdzniekus, kuri mācīja ticību zemniekiem latviešu valodā. Dažus gadu desmitus vēlāk šo folvarku paņēma valsts, un pie baznīcas tika uzturēti tikai divi garīdznieki. 19.gadsimta astoņdesmitajos gados baznīcā kalpoja tikai viens kapelāns, zemnieku skola bija nojaukta, un kvēlā misionāra Kirkillo, kuru vēl atcerējās latvieši, piemiņa bija piemirsta. Garīdznieku – misionāru darba piemiņai 1825.gadā tika uzcelts mūra stabs ar dzelzs krustu galā, pie kura tūkstošiem ļaužu zem klajas debess klausījās pāvesta izsludinātā jubilejas gada sprediķi. Mūsdienās trapecveida akmeņu mūra obeliska galā atrodas koktēlnieka Antona Rancāna veidotā skulptūra “Krusta nesējs”.
1692.gada Feimaņu muižas inventārijā minēts, ka tā bijusi iznomāta Polijas karaliskās armijas kapteinim Janam Manteifelim – Scēgem un viņa sievai Oršulai, dzimušai Butlarai. Muižā atradušās koka dzīvojamā ēka, divas klētis, ērbeģis jeb sētas dzīvojamā ēka, zirgu stallis, lopu kūts, šķūnis, brūzis, netālu no muižas sētas – luterāņu dievnams no koka. Uzskaitītas 23 zemnieku saimniecības, no tām divas neapdzīvotas. Apdzīvotajām saimniecībām minēti saimnieku vārdi, uzskaitītas zemnieku klaušas un nodevas. (no https://latgalesrevizijas.wordpress.com)


Feimaņu muižas ēkā padomju okupācijas laikā atradās skola, vēlāk internāts un dzīvokļi. Bet apmēram pirms 2014.gada tajā bija izcēlies ugunsgrēks un nu ēka ir nojaukta.
 

Adrese:  Rēzeknes novads, Feimaņu pagasts, Feimaņi