(Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Zaļā muiža jeb Zaļenieki ir viens
no vecākajiem ordeņa lēņiem Zemgalē. 1562. gadā tā kļuva par Kurzemes hercoga
domēnu muižu. Tagad redzamās pils celtniecība sākās 1768. gadā, kad pēc hercoga
Ernsta Johana Bīrona rīkojuma tiek piešķirti 200 000 ķieģeļu jaunas dzīvojamās
ēkas celtniecībai Zaļajā muižā. Būvdarbi turpinājās līdz 1775. gadam.
Jaunuzceltā pils bija hercoga un
viņa dēla Pētera iemīļota medību rezidence un kā tāda saglabājās līdz 1795.
gadam, kad Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai. 1800. gadā Krievijas ķeizars
Pāvils I Zaļenieku muižu uzdāvināja Krievijas armijas ģenerālim Virtembergas
princim Aleksandram. 1850. gadā ģenerāļa mantinieki muižu pārdeva Aleksim
fon Šepingam. Viņa saimniekošanas laikā pilī tika veiktas plašas izmaiņas
iekštelpu apdarē un plānojumā - tika izbūvēta kāpņutelpa, zālē uzstādīts
kamīns, apgleznoti vairāku telpu griesti, uzstādītas jaunas krāsnis ar
glazētiem podiņiem un ornamentālu reljefu dzegu.
Zaļenieku pils ir izcila ar to,
ka tās fasādes laika gaitā nav izmainītas. Saglabājies oriģinālais apmetums,
profilējumi un dekoratīvās detaļas. Jumta segumā kārniņi ir nomainīti ar
skārdu, bet pils plānojums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā maz mainījies.
1925. gadā muižas apbūves
inventarizācijas dokumentos minēts vairāk nekā 30 dažādu ēku. To vidū – dažas
ar visai eksotiskiem nosaukumiem, piemēram, puķu māja, vīna māja, firziķu ēka.
Kur nu vēl pati pils, staļļi, klētis, kalpu mājas, kūtis un citas ēkas. Daļa
saimniecības ēku ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tie ir staļļi, kas atrodas
pie pils labajā pusē – viena lielāka un otra mazāka ēka. Pēdējā kalpojusi arī
par vāgūzi. Abām ēkām sākotnēji bija viens stāvs, īpatnējas arkveida nišas
galvenajā fasādē, bet savā starpā tās bija savienotas ar vārtiem. Vāgūzis
laikposmā no 1938. – 1939. gadam tika pārbūvēts par pirti un veļas mazgātuvi.
Otrai ēkai laikā no 1948. – 1949. gadam tika uzbūvēts otrais stāvs, tajā tika
iekārtots skolas internāts. Pils kreisajā pusē atrodas kalpotāju māja.
Muižas kalpu māju ciemats izveidots tālāk no muižas centra. Tam ir vienota
plānojuma kompozīcija. Ēkas celtas 19. gs. vidū. Vairākām celšanas laiks „1860”
redzams fasādē – gadskaitlis iekalts laukakmenī vai izveidots īpašā plāksnē.
Turpat atrodas arī kalēja māja. Tā celta no sarkaniem ķieģeļiem. Gala fasādēs
eksponēti metālkalumi S burta veidā.
Muižas ansambļa neatņemama
sastāvdaļa ir parks.Nozīmīgākie koki un krūmi Zaļās muižas parkā (24 ha
platībā) ir Sudraba kļava, Parastais skābardis, Eiropas lapegle- vairākās lielākās
grupās, Dižgoba, Sarkanlapu Tumberga bārbele, Sibīrijas baltegle u.c. Parka
kompozīcijas pamats ir dabiskais reljefs un ūdenskrātuves, kas veido
romantisku ainavu.
Pils telpas līdz mūsdienām saglabājušās
pietiekamā komplektācijā, lai būtu iespējams ne vien saglabāt, bet atsevišķās
vietās arī rekonstruēt vēsturiskos interjerus. Zaļenieku muižas pils kā
arhitektūras piemineklis reprezentē stilistisku sintēzi starp baroku un
klasicismu. Neraugoties uz zudumiem 20.gs.2.pusē un pārbūvēm, ēkā ir ievērojams
skaits arhitektoniski nozīmīgu oriģinālelementu, kas citviet Latvijas muižās ir
retums.
Jau
kopš 20.gadsimta 20-iem gadiem pils kalpo izglītības iestāžu vajadzībām. Te
bijusi gan Zaļenieku ģimnāzija, mājturības skola, lauksaimniecības tehnikums un
Zaļenieku Profesionālā vidusskola. Tagad pilī darbojas komerciālā
un amatniecības vidusskola.
Zaļenieku muižas vēsturiskajā stallī un ratnīcā savulaik praktiskās
nodarbības notikušas automehāniķiem. Vēlāk par savu mājvietu to saukuši
jaunsargi, bet 2019.gada nogalē ēkas piedzīvojušas pamatīgas pārvērtības un
kļuvušas par Restauratoru namu. Tajās izvietotas piecas darbnīcas, kurās
zināšanas apgūst Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas topošie
būvniecības speciālisti un restauratoru asistenti.
Adrese: Jelgavas novads, Zaļenieku
pagasts, Zaļenieki