(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
14.gadsimtā netālu no Vainižu pilskalna Braslas upes labajā krastā pie Limbažu-Straupes lielceļa uzcelta arhibīskapa pils. Pils aizņēma 87x56 m lielu četrstūrainu laukumu. Tā kontūras redzamas vēl šodien, jo toreizējo apkārtmūri sargāja 20 metrus plats un 5 m dziļš grāvis. Pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1359. gadā, kad arhibīskaps Fromholds žēlojās Romas pāvestam, ka Livonijas ordenis ieņēmis septiņas arhibīskapa pilis un to novadus (Turaidu, Koknesi, Limbažus, Smilteni, Vainižus, Lielvārdi un Krustpili). Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma Livonijas ordenis. 1530. gadā Vainižu pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām. Vainiži bija arhibīskapa pils līdz 1555. gadam, kad Livonijas piļu sarakstā Vainižu pils tika atzīmēta kā sabrukusi (arx diruta). Zviedru Vidzemes laikā muižu kopā ar Alūksnes un Gulbenes muižām pārvaldīja Gustavs Horns.
18. gadsimtā apmēram 0,5 km no agrākās Vainižu pils izveidojās Vainižu kroņa muiža, ko 19. gadsimta sākumā ieguva Brimmeru dzimta.
Ernsts fon Menzenkampfs (1896-1945) savā grāmatā “Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē” raksta, ka viņa tēvs bijis pieņēmis darbu kā inspektora palīgs Vainižu pilī pie mākslinieciski apdāvinātā Konrāda fon Gersdorfa. Tur viņam dzīvei ierādīta veca dzeltena pasta ēka.
Šobrīd ēka skaisti atjaunota un apdzīvota, lai gan vēl nesen bija sastopami sludinājumi, ka tā tiek pārdota.
Adrese: Limbažu novads, Umurgas pagasts, Vainiži
