(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Foto no Kim Knackstedt kolekcijas)
(Fotografēts 2019.gadā, Aināra Ķieņa foto)
Īpašnieks baltvācietis Johans Krēgers un viņa dzimta. Līdz šodienai saglabājusies tikai
klēts-maltuve. Īpašumu sauc “Papardes”. Umpārtes (Viestura) kapos saglabājušies
daži Krēgeru apbedījumi.
Pēc boļševiku iebrukuma 1919. gadā, atriebības dēļ tiek nogalināts
muižas saimnieks Johans Krēgers (nošauts turpat netālu pie priedes),
dzimtas palicēji dodas uz Vāciju. Tikai 1921. gadā Krēgeri atgriežas Umpārtē,
saimnieko lauksaimniecībā, viņu īpašumā tiek atstāti 50 hektāri zemes, pati
muižas celtne un ēkas ap to (sākumā bijis apmēram 1200 hektāru liels īpašums),
bet kara gados Krēgeri nokļūst Polijā, tad atgriežas Latvijā – Jelgavā un Rīgā.
Vēlāk dodas uz Vāciju, un tālāk uz Kanādu. Jirgens Krēgers dzimto pusi
apciemoja 1978. gadā, nolika ziedus pie priedes (priedē iegravēts krusts), pie
kuras nošāva Johanu Krēgeru. (pēc Umpārtes bibliotēkas vadītājas
stāstījuma 2015.gadā)
1931.gada 1.maija “Bauskas avīze” apraksta šo notikumi šādi (vārds
Johans latviskots par Ansi) : “1919.
gada 19. Janvārī, kad komunisti bija ieņēmuši Rīgu un virzījās tālā Zemgalē,
Vecmuižas pagastā Umpārtes muižā ieradās vairāki sarkanarmieši no Iecavas un
daži Vecmuižas pagasta miliči, kuri arestēja Umpārtes muižas īpašnieku Ansi Krēgeri
un aizveda sev līdz. Šp aizvedēju starpā bijis arī Vecmuižas pilsonis Andrejs
Krūmiņš. Netālu no Umpārtes muižas, uz Umpārtes-Vecmuižas lielceļa vedēji
apturējuši pajūgu, nostādījuši Ansi Krēgeri pie ceļmalā augošās priedes un ar
vairākiem šāvieniem nošāvuši. Pēc tam to paziņojuši tuvējo māju iedzīvotājiem,
bet paši aizbraukuši uz Vecmuižu, paņemdami līdz Krēgerim novilkto kažoku, zābakus,
virssvārkus un čemodānu ar veļu un ceļa maize, kā arī zelta pulksteni un zelta
gredzenus. Vecmuižas izpildu komitejas telpās viņi tās pasas dienas vakarā
sadalījuši no Anša Krēgera gūto laupījumu un priecājušies par labo ķērienu.
Andrejam Krūmiņam pirkstā pēc tam redzēti Anša Krēgera gredzeni. Komunistu
varai Latvijā sabrūkot un viņiem no tās teritorijas aizejot, viņiem līdz
aizgājuši arī varas vīri no Vecmuižas un Iecavas, kas piedalījušies Krēgera
nošaušanā. Ceļmalā apraktais Krēgera līķis izrakts un pēc apskates apglabāts
Umpārtes muižas kapos, bet par pašu notikumu ievadīta izmeklēšana. Vēlāk
pierādījās, ka Andrejs Krūmiņš, kurš piedalījies Krēgera nošaušanā un tad
nozudis līdz ar komunistiem, atgriezies Latvijā zem cita vārda un te arestēts
kā komunists. Tagad tas saukts pie atbildības arī par piedalīšanos Krēgera
nošaušanā un aplaupīšanā.
Jelgavas
apgabaltiesā apsūdzētais Andrejs Krūmiņš par vainīgu neatzīstas. Viņš izturas
visai bramanīgi. Sava tēva vārdu viņš lāga nezinot un Latvijas pavalstnieks nekad
neesot bijis un nebūšot. Viņš bijis cariskās Krievijas pavalstnieks un atzīstot
tikai tagadējo Krieviju. Nekādos kriminālos pārkāpumos piedalījies neesot, bet
kādreiz strādājis Bauskas politiskā
nodaļā. Pret viņu celtā apsūdzība esot absurd un liecinieku
liecības pretrunīgas, grozītas pēc vajadzības. Tiesas žēlastību viņš nekad
nelūgšot, tādēļ lai sodot.
Prokurors savā apsūdzības runā prasa augstāko soda mēru un neatrod nekāda pamata soda mīkstināšanai. Tiesas spriedums – Andrejs Krūmiņš atzīts par vainīgu un sodīts ar nodošanu spaidu darbos uz 7 gadiem.”
Prokurors savā apsūdzības runā prasa augstāko soda mēru un neatrod nekāda pamata soda mīkstināšanai. Tiesas spriedums – Andrejs Krūmiņš atzīts par vainīgu un sodīts ar nodošanu spaidu darbos uz 7 gadiem.”
Vēl
par muižu un tā laika dzīvi. 1912.gada izdevums “Sadzīve” raksta: “Umpārtes jeb
Vīkstes muižas īpašnieks Krēgers šo vasaru priekš savas muižas lauku darbiem
pieņēma no Krievijas krievu laukstrādniekus, lai gan arī šeit varēja dabūt
latviešu laukstrādniekus. Nebūs lieki piebilst, ka krievu laukstrādnieki tālu
stāv pakaļā latviešu laukstrādniekiem kā darba, tā morāliskā ziņā. Bez tam,
viņi arī Krēgeram neiznāca lētāki par latviešu laukstrādniekiem, jo neņemot
vērā vēl to, ka tie darba ziņā ir mazākspējīgi, viņi algu saņēma daudz lielāku
par latviešu laukstrādniekiem. Tà, pa vasaru un uz rudeņa beigām vietējos
laukstrādniekus varēja dabūt par 12-14 rubļiem mēneša algas, bet krieviem
Krēgers maksāja cauri visu laiku 15 rubļus mēnesī pie brīvas pārtikas un
apaviem. Tā ir ievērojami lielāka alga par to, ko saņēma vietējie
laukstrādnieki.”
Adrese: Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts, Umpārte