(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Turkalnes muiža atrodas Ikšķiles lauku teritorijā. Muižas kungu māja cieta Pirmā pasaules kara laikā. 1928. gadā to atjaunoja. Ēka bija vienstāvu, bet tās centrālā daļa - divstāvu. Parka pusē pie ēkas atradās lievenis, un no tā kāpnes veda lejā pie upes. 1972. gadā Turkalnes muižā atradās kalpu māja, saimniecības ēka un vairāku ēku drupas. Saimniecības ēka, kas bija celta no laukakmeņiem, savu apjomu formu vēl nebija zaudējusi. Šodien par Turkalnes muižu maz kas liecina.
Turkalnes
muiža izveidojās 1604. gadā, kad Sprēstiņu muižas īpašniece Doroteja
Klingšporna (Klingsporn) daļu savas muižas - divus arklus zemes - iznomāja
sekretāra Kristofa Gaunersdorfa (Gaunersdorf) atraitnei Annai Gaunersdorfai,
dzim. Bergei (Berge). Pilnībā 3250 poļu guldeņu lielo nomas naudu 1618. gadā
samaksāja un pilnas nomas tiesības ieguva gan tikai atraitnes dēls Ernsts
Klingšporns. Pēc desmit gadiem viņš nomas tiesības nodeva savam znotam - zemes
tiesnesim Ernstam fon Megdenam (Megden), viņš savukārt 1636. gadā tās par 1250
dālderiem pārdeva Gohardam Makvartam (Maquardt). Pēdējā nomnieka mantinieki
1661. gadā Turkalnes muižas nomas tiesības par 1500 dālderiem pārdeva Kasparam
Vilkenam (Wilcken).
Pēc Ziemeļu kara, 1716. gadā īpašums bija nonācis izsolē, to
nopirka Rīgas Lielās ģildes vecākais Johans Elverss (Elvers), tomēr visai drīz
- jau 1724. gadā viņš to pārdeva Mihaelam fon Kesleram (Keßler). 1749. gadā
īpašumu par 8000 dālderu pārdeva tirgotājam Samuelam Fellmanim (Fellmann), kura
mantinieki Turkalni pārdeva iepriekšējā īpašnieka mantiniekam - Bruģu tiesas
komisāram Mihaelam fon Kesleram. No viņa 1793. gadā īpašumu, samaksājot 13 000
dālderu, ieguva sievas brālis Andreass Vilhelms fon Henningss (Hennings).
Līdzīgi kā pastāvēšanas sākumos, turpinājās muižas
iznomāšana: pēc vīra nāves atraitne Marija Vilhelmīne fon Henningsa, dzim. fon
Kesslere 1801. gada 7. oktobrī noslēdza nomas līgumu uz deviņdesmit gadiem ar
tirgotāju Heinrihu Kristianu Augustu Nissenu (Nissen), viņš savukārt 1810. gadā
īpašumu iznomāja tālāk Hermanim Dīdriham Baumanim (Baumann). Pēc pēdējā nāves,
1840. gadā par Turkalnes nomnieku kļuva Joahims Baumans, bet viņa dēla atraitne
Emīlija Baumane, dzim. Junghansa (Junghans) un meita Anna fon Cahrisone
(Zachrisson) 1887. gada 8. maijā saimniecību pārdeva Rīgas pilsētai. E.Baumane dāvināja četras
pūrvietas muižas zemes, kur 1881.gadā pagasts uzceļ skolu.
2018.gadā
tiek atjaunota muižas klēts, kurā izveidota Turkalnes alus un sidra ražotne.
Savukārt
1934.gada jūnijā laikraksts “Ogres straume” raksta par ekskursiju uz Turkalnes
muižu: “Jaunnedēļ, otrdien, 19. jūn., skolēniem tiek sarīkota ekskursija uz
Turkalnes muižu apskatīt un iepazīties
ar turienes priekšzīmīgi nostādīto saimniecību un tās labierīcībām.
Laikam gan neviens vēl nebūs redzējis, kā ar mašīnām
govis slauc un tādēļ vien jau vērts tos 8 kilometrus nostaigāt. Muižas īpašniece Taubes kundza
apsolījās sagaidīt mazos ekskursantus, tālab visiem,
kami r interese, jāierodas
skolā pusastoņos no rīta. Līdzi jāpaņem dažas
sviestmaizes, apmākušā laikā virsdrēbes. Protams, ja līs vai līņās, tad gājiens būs jāatliek. Iepriekšpieteikšanās nav
vajadzīga, cik būs ieradušies, tik ies. Labā laikā atgriezīsimies pievakarē. Piedalīties var arī agrākie skolēni.”
Adrese: Ikšķiles novads, Tīnūžu pagasts, Turkalne
