(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto) (1921.gada "Valdības vēstnesis")
1530.gadā tā piešķirta Zanderam
Netelhorstam. Īpašnieki – Netelhorstu dzimta. Ap 1921.gadu īpašniece bijusi Hedviga
Kleist. Padomju okupācijas laikā Slagūnes muižā bija iekārtojies kolhozs.
Mūsdienās Sagūnes muižā rit rosība. Tiek
labiekārtota apkārtne, sakoptas ēkas. Muižas īpašnieks padomājis arī par
ceļotājiem, uzstādot pie muižas informatīvu stendu ar informāciju un bildēm par
muižu. Tas ļoti iepriecina! Kaut vairāk būtu tādu muižu saimnieku, kuri ceļotājiem
ļauj apmierināt interesi par mūsu valsts vēsturiskiem objektiem.
1936.gada “Pasta-telegrāfa dzīve” raksta
par šo skaisto, kalniem bagāto apvidu: “No Dobeles turpinām ceļu uz Slagūni un Zebras ezeru. Apkārtne kļuvusi interesantāka:
Zemgales līdzenumu nomaina kalni un lejas ar tumšajiem
egļu mežiem. Apstājamies pie Slagūnes skolas un skolas
pārziņa Ž. Eniņa kunga vadībā dodamies skatīt senos pilskalnus un teiksmoto
Zebras ezeru Slagūnes mežos. Pa brīnišķīgu meža ceļu nonākam līdz Daudzumu pilskalnam,
kas atrodas varenas morēna grēdas augstākajā vietā. Te senatnē stāvējusi
senlatviešu pils. Pilskalnu apņem simtgadējās smalkšķiedru egles, kuras noder
vijoļu griešanai. Virsotne noaugusi nelieliem lapu un skuju kokiem. Pāri
slaidajām egļu galotnēm no kalna pa šauru izcirtumu atklājas skats uz Slagūnes
muižu un apkārtnes pakalniem. Paskaidrojumus un teikas, kas saistītas ap pilskalnu,
ekskursantiem sniedz skolotājs Ž. Eniņš. Pilskalnu pētījis prof. Bīlensteins.
Pie Smiltniekiem redzam Zebras ezeru ar plašu plūdmali. Tā radusies nosusinot
ezera lejasgala pļavas. Pie Ezerlūķiem stāvajā ezera krastā otrs pilskalns, kas
noaudzis slaidām priedēm. Plašo ezeru apņem pelēka migla, jo
līst sīks lietus, bet pāri ezeram (starp Zebras un
Svētezeru) saskatām Elkas kalnu, kas noaudzis kupliem ozoliem un liepām. Tālumā
vērojams arī Krievu kalna siluets. Tiešām, Slagūnes mežu un Zebras ezera krāšņo
dabu vērts redzēt katram tūristam!”
Adrese: Dobeles novads, Annenieku pagasts, Slagūne