Piederēja Brokhūzenu dzimtai.
1794. gadā presē publicēts sludinājums: “Vienam Meijas muižas (Jelgavas) saimniekam 5. augustā aizbēdzis kalps Kaspars, kuru saimnieks ar muižas pienu un krējumu bija sūtījis uz pilsētu. Kaspars aizbēdzis ar zirgu un pajūgu. Bēglis runā labi poliski un krieviski, bet latviski — kļūdaini. No lietām viņš līdzi paņēmis piena enkurīti (muciņu), skārda stopu un spaini. Tērpies tumšos, vienrindu pogu svārkos. Bēgļa notvērējam vai drošam uzrādītājam apsolīti 2 dālderi atlīdzības.”
Muižas dārzos neesot trūcis ne labirintu, ne zvēru un putnu sprostu, bet tagad nekas vairs nav saglabājies. Meijas muižas praktiski vairs nav. Ir redzami seni koki, kas ieauguši necaurejamos brikšņos un kuri iet bojā un tiek pamazām izzāģēti. Bet savulaik šis un Ozolmuižas parks bijuši pat hercoga izpriecu parki. (J.Juškevics “Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē” /1931/)
Visus padomju okupācijas gadus šī teritorija, kurā atradās arī Lapskalna un Kupfermuiža, bija slēgta, jo te bija armijas lidlauks.
Adrese: Jelgava, Meiju ceļš
