 |
| (Fotografēts 2017.gadā, Alda Jordāna foto) |
 | |||
| (Vēsturiskie pils foto) |
Kopš
13. gadsimta beigām līdz 1680.gadam Mārciena bija baronu fon
Tīzenhauzenu dzimtas īpašums. Pēc tam līdz 1810.gadam īpašnieki mainījās
diezgan bieži. 1810.gadā to iegādājās maršals A. fon Tranzē un muiža
kļuva par Tranzē dzimtas īpašumu. 1830.gadā tika uzcelta muižas pils.
1873. gadā tās īpašnieks barons Juliuss fon Tranzē sadalīja un izpārdeva
visus savus īpašumus. Mārcienas muižas pili 1885. gadā iegādājās
baltvācu izcelsmes Vidzemes guberņas landrāts Voldemārs fon Maidels, kas
līdz 1887. gadam to lika pārbūvēt. Vidzemes vidienē viņš radīja izcilu
neorokoko stila šedevru, greznāko pili Baltijā. Tas redzams attēlos no
Valsts Vēstures muzeja. Diemžēl – drīz nāca padomju vara, un 1918. gadā
Mārcienas pils nodega. Kā stāsta – barons, neizturot sarkano (Stučkas)
teroru, pili aizdedzinājis un pats – nošāvies. Divi dēli un sieva pirms
tam aizsūtīti drošībā uz Vāciju. Šiem faktiem gan vēsturisku dokumentālu
apstiprinājumu nav.
Vietējie ļaudis zin stāstīt, ka padomju
okupācijas gados universālveikala “Madona” direktore esot bijusi
Mārcienas muižas īpašnieku pēcnācēja. Bijusi enerģiska kundze, centusies
arī atrast sakarus ar radiem Vācijā, bet tie neesot atsaukušies.
Mēģinājusi arī vēlāk atgūt to, kas bija palicis pāri no muižas ēkām, bet
tās izrādījušās jau agrāk par parādiem izūtrupētas.
Daļu no
muižas saimniecības izpirka brāļi Jānis un Bērtulis Birņi, nodalītajam
īpašumam tika dots vārds „Patmalnieki”, vēl vēlāk - „Lejas Patmalnieki”.
Ap 1908. gadu Lejas Patmalniekus nopirka Johans Gotlībs Hanšmanis, kas
pārbūvēja dzīvojamo ēku. To var dēvēt arī par Patmalnieku muižu, kurā
2006.gadā Solimu ģimene izveidoja SPA viesnīcu, dodot tai maldinošu
nosaukumu, liekot domāt, ka viesnīcas ēka ir Mārcienas muiža.
Mārcienas
muižas teritorijā ir saglabājušās dažas ēkas – dārznieka māja, staļļa
drupas, klēts. Stallis – skaista ēka ar kolonnām - izmantota dzīvokļiem
pat līdz 1978. gadam, diemžēl tagad tā ir drupu stāvoklī. Zem staļļa ir
velvēts pagrabs, blakus piebūvētas mazas kūtiņas, ko izmanto apkārtējo
namu iedzīvotāji. Daļēji uz agrākās muižas pils (nav saglabājusies,
nojaukta) pamatiem ir uzbūvēta kāda padomju okupācijas laika dzīvojamā
māja.
1949. gadā Mārcienā piespiedu kārtā komunisti nodibina
pirmos kolhozus. Un tad nāk vēl viens komunistu trieciens Mārcienai.
Pasaulē sākas aukstais karš, PSRS bruņojas, un tiek nolemts Mārcienā
uzcelt lielu, slepenu kodolraķešu bāzi. Bet, par laimi, to atklāja
amerikāņu spiegi, un tālāk tā būvēta kā bezpilotu aviācijas bāze. Taču
tik un tā Mārcienā uz palikšanu iebrauc tūkstošiem cilvēku no Krievijas.
Mārciena nav vairs vecā Mārciena. Tiek celtas mājas, betonēti ceļi –
vēl šodien tos graustus var apskatīt. Mainās tikumi un tradīcijas.
„Šaipus Aronai dzīvojam mēs, otrpus – viņi...,” saka vecie mārcēnieši
vēl šodien.
Adrese: Madonas novads, Mārcienas pagasts, Mārciena, Parka iela
