Mārcienas muiža (Martzen)

(Fotografēts 2017.gadā, Alda Jordāna foto)

(Vēsturiskie pils foto)

Kopš 13. gadsimta beigām līdz 1680.gadam Mārciena bija baronu fon Tīzenhauzenu dzimtas īpašums. Pēc tam līdz 1810.gadam īpašnieki mainījās diezgan bieži. 1810.gadā to iegādājās maršals A. fon Tranzē un muiža kļuva par Tranzē dzimtas īpašumu. 1830.gadā tika uzcelta muižas pils. 1873. gadā tās īpašnieks barons Juliuss fon Tranzē sadalīja un izpārdeva visus savus īpašumus. Mārcienas muižas pili 1885. gadā iegādājās baltvācu izcelsmes Vidzemes guberņas landrāts Voldemārs fon Maidels, kas līdz 1887. gadam to lika pārbūvēt. Vidzemes vidienē viņš radīja izcilu neorokoko stila šedevru, greznāko pili Baltijā. Tas redzams attēlos no Valsts Vēstures muzeja. Diemžēl – drīz nāca padomju vara, un 1918. gadā Mārcienas pils nodega. Kā stāsta – barons, neizturot sarkano (Stučkas) teroru, pili aizdedzinājis un pats – nošāvies. Divi dēli un sieva pirms tam aizsūtīti drošībā uz Vāciju. Šiem faktiem gan vēsturisku dokumentālu apstiprinājumu nav.

Vietējie ļaudis zin stāstīt, ka padomju okupācijas gados universālveikala “Madona” direktore esot bijusi Mārcienas muižas īpašnieku pēcnācēja. Bijusi enerģiska kundze, centusies arī atrast sakarus ar radiem Vācijā, bet tie neesot atsaukušies. Mēģinājusi arī vēlāk atgūt to, kas bija palicis pāri no muižas ēkām, bet tās izrādījušās jau agrāk par parādiem izūtrupētas.

Daļu no muižas saimniecības izpirka brāļi Jānis un Bērtulis Birņi, nodalītajam īpašumam tika dots vārds „Patmalnieki”, vēl vēlāk - „Lejas Patmalnieki”. Ap 1908. gadu Lejas Patmalniekus nopirka Johans Gotlībs Hanšmanis, kas pārbūvēja dzīvojamo ēku. To var dēvēt arī par Patmalnieku muižu, kurā 2006.gadā Solimu ģimene izveidoja SPA viesnīcu, dodot tai maldinošu nosaukumu, liekot domāt, ka viesnīcas ēka ir Mārcienas muiža.

Mārcienas muižas teritorijā ir saglabājušās dažas ēkas – dārznieka māja, staļļa drupas, klēts. Stallis – skaista ēka ar kolonnām - izmantota dzīvokļiem pat līdz 1978. gadam, diemžēl tagad tā ir drupu stāvoklī. Zem staļļa ir velvēts pagrabs, blakus piebūvētas mazas kūtiņas, ko izmanto apkārtējo namu iedzīvotāji. Daļēji uz agrākās muižas pils (nav saglabājusies, nojaukta) pamatiem ir uzbūvēta kāda padomju okupācijas laika dzīvojamā māja.

1949. gadā Mārcienā piespiedu kārtā komunisti nodibina pirmos kolhozus. Un tad nāk vēl viens komunistu trieciens Mārcienai. Pasaulē sākas aukstais karš, PSRS bruņojas, un tiek nolemts Mārcienā uzcelt lielu, slepenu kodolraķešu bāzi. Bet, par laimi, to atklāja amerikāņu spiegi, un tālāk tā būvēta kā bezpilotu aviācijas bāze. Taču tik un tā Mārcienā uz palikšanu iebrauc tūkstošiem cilvēku no Krievijas. Mārciena nav vairs vecā Mārciena. Tiek celtas mājas, betonēti ceļi – vēl šodien tos graustus var apskatīt. Mainās tikumi un tradīcijas. „Šaipus Aronai dzīvojam mēs, otrpus – viņi...,” saka vecie mārcēnieši vēl šodien.


Adrese: Madonas novads, Mārcienas pagasts, Mārciena, Parka iela