(Fotografēts 2019,gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
Lamiņu muiža ir
viena no ievērojamākajām Pūres pagasta muižām. Kā Lammingen (atsevišķos avotos
arī Lievenhof, jo 18. gadsimtā Līvenu dzimtas valdīšanas laikā šo novadu dēvēja
par Lievenhof) tā pirmo reizi minēta 1397. gadā. Kā pirmais tās īpašnieks
minēts Livonijas ordeņa mestrs fon Burgs, bet 1397. gadā tā izlēņota Markvaram
Stekermanam. Laika posmā no 1424. gada līdz 1695. gadam Lamiņu muižas īpašnieki
bija fon Butlaru dzimta. Pēc tam tā tika pārdota leitnantam Nikolausam
Heinriham fon Manteifelam, kurš te saimniekoja tikai 50 gadus, jo pēc tam muižu
pārdeva Vilhelmam Heinriham Līvenam. Lamiņu muižas pils kompleksā ietilpst
pils, ratnīca, stallis, klēts, kapliča, baznīca un ainavu parks. Lamiņu muižas
ratnīca celta 1827. gadā. Lamiņu muižas kapliča celta 1830. gadā. Pie Lamiņu
muižas saglabājies 18. gadsimtā terasēs veidots regulārais baroka dārzs. To
veidojis Vilhelms Heinrihs fon Līvens un viņa sieva (dzimusi grāfiene de Lacy),
kuru īpašumā muiža bija no 1745. gada līdz 1809. gadam. Laika posmā no 1855.
gada līdz 1857. gadam vecās kungu mājas vietā muižas īpašnieks Peters Ādolfs
Vilhelms Prutzs, kura īpašumā Lamiņu muiža piederēja no 1830. līdz 1857. gadam,
uzcēla taisnstūra pili klasicisma stilā. Muižas tiesības mantoja Prutza znots
Eduards Aleksis Hartmanis, kuram muiža piederēja līdz 1912. gadam. No 1912.
gada līdz 1920. gadam muižas īpašnieks bija krievu kņazs Kristovs, bet kā
pēdējais muižas īpašnieks tiek minēts Edmunds fon Hāns. 1921. gadā pilī tika
iekārtota pamatskola, bet no 1961. gada ēkā atrodas Dzirciema speciālā
internātskola. Lamiņu muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
