Tā atrodas pie Liepājas Cimdeniekos. Muižiņa bijusi Liepājas baltvācieša Meijera ārpilsētas rezidence, bet nosaukums Drukmeijera muiža tāpēc, ka viņam piederējusi Liepājā liela, moderna tipogrāfija tagadējā Andreja Pumpura ielā, kas ir saglabājusies. Saglabājies arī viņa nams Kungu ielā. Muižiņa uzcelta 1913.gadā. Arī pirms tam šajā vietā Meijeriem piederēja lauku zemnieku saimniecība. Nav precīzu ziņu par to, kas ir jaunās pils projekta autors. Visticamāk – tas ir bijis Liepājas pilsētas bijušā galvenā arhitekta P. M. Berči vecākais dēls Makss Berči, kas kopā ar vairākiem baltvācu arhitektiem praktizēja Rīgā. Pils arhitektūru var raksturot kā vēlo jūgendu ar dažiem eklektikas un romantisma elementiem. Meijers bijis pirmais, kurš sācis rūpēties par saviem smagā tipogrāfijas darba strādniekiem, piešķirot tiem 2 nedēļu atvaļinājumu “pie pilnas pansijas”. Tad strādnieki varēja doties jūnijā un jūlijā uz Drukmeijera muižiņu atpūsties, it īpaši te pie pilnas pansijas izmitināja mātes ar maziem bērniem. Tradicionāli īpašnieks šajā lauku īpašumā kopā ar ģimeni un tipogrāfijas personālu svinēja Līgo vakaru un Otros Ziemassvētkus. Pie muižas bijušas plašas fermas, labības šķūnis, mazs spirta brūzītis, kuļmašīna, vistu ferma.
1912.gada 14. martā Meijers sastādīja notariāli apliecinātu testamentu, pēc kura par muižiņas mantinieci kļuva meita Elfrīda Skribanoviča, dzimusi Meijere, precējusies ar advokātu, poli Skribanoviču. 1939.gadā Elfrīda Skribanoviča sakarā ar vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju atteicās no sava īpašuma – ēkām un 54,5 ha zemes. Muižu savā īpašumā pārņēma Latvijas Republikas Vispārējā lauksaimniecības banka.
1940.gada augustā īpašumu no Latvijas valsts pārņēma PSRS sarkanās armijas gaisa spēki un muižas ēkā ierīkoja sanitāro daļu un sarkano stūrīti. Bija arī sevišķā daļa un muižas tornītī atradās sevišķās daļas priekšnieka kabinets un neliels dzīvoklis. Kad krieviem bija jāmūk un ienāca vācieši, viņi te ierīkoja lazareti. Arī padomju okupācijas gados te atradusies pretgaisa aizsardzības sanitārā daļa. Apkārt sabūvēja armijas pilsētiņu, viss tika sapostīts, bet dīvainā kārtā muižiņas ēka nav tikusi aizskarta. Gadus desmit atpakaļ romantiskā muižiņa, kā uzskatīja Grobiņas pagastā, ļoti izdevīgi tika pārdota kādai fiziskai personai. Un brīnums – muižiņas jumts ieguva tādus pašus vēsturiskos kārniņus kā Drukmeijera laikos, pazuda krūmi, atkāpās purva mala un barga apsardze prom raidīja jebkuru ziņkārīgo. Taču ... nu atkal Meijera muižiņa grimst aizmirstībā, bet kārkli, ievas un krūkļi atkal ir ienākuši pagalmā.
Adrese: Grobiņas novads, Grobiņas pagasts, Cimdenieki, Muižas iela 1
