(Foto no interneta)
Cenas muiža celta ap 1823.gadu ampīra stilā ar skatu tornīti (belvederu) virs jumta. Nodedzināta 1905. gadā un nav vairs atjaunota. Pēdējais īpašnieks - Otto fon Keizerlings. Pirms viņa muižas īpašnieki bija Rotenmundi, Pletenbergi, Račinski.
Grāfam V. Račinskim pēc 1812. gada kara
postījumiem tika celtas jaunas saimniecības ēkas un dzīvojamā māja. Nostāstā
minēts, ka grāfs pēc kara griezies pie prūšu valdnieka ar sūdzību, un tas licis
muižu atkal uzcelt. Ja vecā māja (celta 1761. gadā) bija koka un neliela, tad
jaunās pils trīsstāvu būvapjoms ar seškolonnu portiku celts pēc tolaik Krievijā
lietotajiem "Visaugstāk apstiprināto fasāžu krājumiem" un krievu
arhitektūras principiem. Cenas pils nodegusi 1. pasaules kara laikā, tās
attēlu var redzēt Rundāles pils muzeja izdotajā katalogā publicētajā F.
Krauzes litogrāfijā. Daudzo spoku dēļ pils esot iesaukta par "Nāves
bedri". Šad tad pilnmēness naktīs spokojusies pils ziemeļu spārnā dzīvi
iemūrētā sieviete Anniņa, pēc citiem nostāstiem - arī vīrietis, pamatos esot
ierakta arī zelta nauda. Bieži rādījies pelēkais vīriņš - cilvēks tumšzaļās
mežsarga drebēs ar "ūti" galvā, pie kuras piestiprināta spalva.
No pils otrā stāva loga redzētas "trīs
upes". Tā gan ir Misa, kas te pagriežas, un pagriezienā tai pievienojas
neliela vecupe. Skatu no pils dārza pāri Misai grāfs esot nosaucis par Cenas
muižas pērli. No tilta pa kreisi 200 m līdz Mīlestības saliņai, kur bijuši
apglabāti muižas strādnieku bērni. Neatkarīgās Latvijas laikā tur it kā esot
atradusies deju grīda. Lielceļa pretējā pusē iepretī pilij atradies spirta
brūzis, bet krustojumā, stūrī uz Liepiņu māju pusi, vēl tagad redzams ceriņiem
apaugušais t. s.Muzikantu kalniņš, uz tā spēlējuši muzikanti, blakus deju
grīda. Tāpēc jāšaubās, vai Mīlestības saliņā, bērnu apbedījumu vietā, būtu
notikušas balles. Laikam ļaužu atmiņā kaut kas "pārklājies". Par
Muzikantu kalniņa rašanos ir nostāsts, ka slimajam Cenas muižas baronam ārsts
teicis, ka tā nevarot dzīvot - nekā nedarot. Ja neesot cita ko darīt, lai
staigājot pa pļavu, vācot no kurmja rakumiem cepurē smiltis un berot vienā
vietā. Tāpēc arī otrs nosaukums - Cepurīšu kalns.
Cenas
muižas parka teritorijā 1927. gadā
būvēta Liepiņu dzīvojamā māja. Kā jau pie kārtīgiem cilvēkiem mēdz būt,
saimniecības ēkas celtas visagrāk - 1924. gadā. Iemītnieki, kamēr uzcēla
dzīvojamās ēkas, kopā ar
trim citām ģimenēm dzīvoja pilsdrupu pagrabā. No bijušās muižas
apstādījumiem
redzama lapegļu rinda, aug arī balzama papeles.
Attālāk no muižas vietas izpostītā veidā saglabājušies arī baronu kapi.
Adrese: Ozolnieku novads, Cenu pagasts
