No 1708.gada muiža pieders Kniges dzimtai. Kopš 1795. gada muiža ir Ropu dzimtas īpašumā. Pēc agrārreformas Ropi muižu zaudē un 1927.gadā pārceļas uz netālu esošo Jauno māju. Barons Rops tiek raksturots kā ļoti humāns un liberāls. Devis savus līdzekļus vietējās skolas celtniecībai. Lai nodrošinātu skolas ienākumus un palīdzētu pagastam tās uzturēšanā, barons Rops nogulda bankā uz skolas vārda 3000 rubļus, un kapitāla augļus — 150 rubļus ik gadus var izlietot skolas vajadzībām - skolotaja algošanai un citiem izdevumiem. Bez tam skola dāvināšanas aktā tiek nodrošināta ar bezmaksas kurināmo materiālu - 8 kubikasīm malkas. Tai pašā dāvināšanas aktā pieminēts, ka noteikumi paliek spēkā tik ilgi, kamēr skola strādā evaņģēliski protestantiskā garā. Gadījumā, ja skola pāriet citas konfesijas iespaidā, noguldītā kapitāla augļu izmaksa skolas vajadzībām atkrīt.
Pēc agrārās reformas muižā mitinās Lauksaimniecības biedrība un fon Līvenu ģimene, kas nomā valsts zemi no 1922. gada. Kopš 1945. gada pilī atrodas skola.
Vecā kungu māja būvēta ap 1670.gadu, kas bijusi vienstāva ēka. Jaunā kungu māja celta 1847. gadā. Pārbūvju rezultātā ēka zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Muižas pilij ir divi stāvi, tā celta vienkāršā taisnstūra formā. Ēkā saglabājušās krāsnis un dekoratīvā apdare, kāpnes, ziemeļu fasādē atrodas balkons ar dekoratīvām čuguna lējuma kolonnām un margām.
Muižas teritorijā pārbūvētā veidā sagabājusies arī vecā muižas pils, tagad tā saucas “Līvi”. Tā būvēta fon Rekes laikā. Pēc Ropu ģimenes pārcelšanās uz jauno pils ēku, vecajā dzīvoja muižas kalpotāji. Te atradusies arī pagasta valde un ārsta pieņemšanas telpa. Vecās pils priekšplānā vēl tagad redzamas terases aprises, jo Līvenu laikā līdz pat malkas šķūnim bijušas rožu dobes un dažādu košumkrūmu stādījumi.