(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Berkavas muiža atradās iepretim Ikšķilei pašā Daugavas
krastā. Jau 1589.gadā šajā vietā atradās neliela muižiņa, kuru izlēņoja
Niklausam Borkovicam. Viņa uzvārdu latviskojot izveidojās muižas nosaukums
Berkava. Laika gaitā muižas īpašnieki un nomnieki mainījās – Rotgers Nīderhofs,
Kristofs Gartners fon Gartenbergs, Fleku ģimene, Heinrihs un Hermanis Bades. Inteliģentā un labi izglītotā Nīderhofa
laikā te darbojusies zāģētava, jo apkārtnē bijuši lieli meži. Viņš tirgoja
mastu kokus un citus kokmateriālus Holandei un Zviedrijai, strādniekiem maksāja
labas algas un Berkava uzplaukst kā neliels rūpniecības centrs. Vēlāk gan viņš
tiek izputināts, jo Rīgas rāte bija sajutusi spēcīgu konkurentu un, izmantojot
viltu un kukuļus, gadiem ilgi tiesājās ar Nīderhofu, kamēr to 1677.gadā
izputināja (joprojām Berkavā no Nīderhofa laikiem ir mājas “Zāģeri”). 1769.gadā
Berkavas muiža kļūst par Rīgas pilsētas īpašumu. Otrreiz Berkava uzplaukst 18. un
19.gadsimta mijā. Tad arī tiek uzcelta skaista muižas ēka pie vecā Jaunjelgavas
ceļa un Kausupītes tilta. 18.gadsimta beigās Berkavu, Ikšķili un Spriestiņus no
Rīgas pilsētas nomāja Fītinghofa dzimta. Zeme šeit bija mālaina, tāpēc ilgus
gadus te darbojās ķieģeļcepļi, krāsns podiņu un dakstiņu darītavas. Te bija arī
kaļķu cepļi un dzirnavas, kur par dzirnavniekiem ilgus gadus
darbojās Hāberlanda znoti Cīlerti. Bet tad nāca Pirmais pasaules karš un muižu
pilnībā izpostīja.
1782.gadā ir tapis J.K.Broces zīmējums Berkavas muižā. Tās aprakstā
teikts, ka tā atrodas cieši pie Daugavas, ēka jau ļoti nolietota, tā stāv uz
augsta klinšaina krasta 5 vīru augstumā. (no J.Zilgalvja grāmatas “Daugavas
muižas” un V.Villerušas grāmatas “Gājums”)
Mūsdienās apmēram muižas vietā atrodas kāds viesu nams jeb
kempings.
Adrese: Ķeguma novads, Tomes pagasts, Berkava