No 1876. līdz 1878.gadam tika celta Bēnes muižas kungu māja, kas daļēji pārbūvēta, saglabājusies vēl šodien. Saglabājušās arī citas muižas ēkas - kūts, lielā klēts, kalpu mājas, dzirnavas u.c. Projekta autors bijis Pēterburgas arhitekts Šlups. 1905.gadā barona pili nodedzināja sociāldemokrātu teroristi. Vēlāk pils atjaunota vienkāršāka un nedaudz mazāka.
Bēnes
muiža izveidojusies tikai 16. gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un
izveidojās Kurzemes - Zemgales hercogiste. Tā izveidojās uz zemes, kuru iekopis
Kurzemes lielkungu padomnieks Dr.Bergs. 1597.gadā viņš jau iegūto novadu saņēma
no hercoga Fridriha lietošanā līdz ar tiesībām uz būvkokiem un malkas kokiem no
kroņa meža. Poļu karalis Vladislavs 1633. gadā Bēni galīgi uzdāvināja par
dzimtīpašumu. 19.gadsimta sākumā Auces novads līdz ar Bēni piederēja Medemu
dzimtai. Grāfa Fridriha fon Medema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā
arī Bēnes, Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.
1873.gadā atklāja Jelgavas - Mažeiķu dzelzceļu. Šajā laikā Bēnes muižas
īpašnieks bijis barons Augusts fon der Reke. Pēdējais Bēnes pils īpašnieks bija
barons fon Birkenšteds.
No 1922.gada tās īpašnieks bija Otto Valdemārs Gailītis. Viņš 1905.gada nemieru
laikā bija aizbēdzis uz ASV, bet nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij,
atgriežas Latvijā un nopērk Bēnes muižu. Nopostītu un panīkušu saimniecību,
kura tolaik tika saukta par Bēnes Kulturālo centru, viņš pārvērta
paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes
uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā
un sāka Bēnes elektrifikāciju. Gailīša meita ir dzejniece Alma Bēne
(precējusies Šulca). Pseidonīmu pieņēmusi par godu tēva Bēnes īpašumam.
Tagad ēkā ir doktorāts un Tautas nams.
