(Fotografēts 2015. gadā , Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
(Fotografēts 2018.gadā, Ivetas Ščerbačas foto)
1342.gadā Livonijas ordeņa mestra
Burharda fon Dreilēvena laikā lielākajā no Alūksnes ezera salām – Pilssalā –
Livonijas ordenis pabeidza mūra pils celtniecību. Mūri un aizsargtorņi celti no
nekaltiem laukakmeņiem, sasniedzot pat 2 metru biezumu. Pili iesvētīja Marijas
pasludināšanas dienā, tāpēc šī vieta ieguva sev jaunu nosaukumu Marienburga.
Alūksnieši joprojām piemin Alūksnes meiteni Mariju, kura it kā iemūrēta vienā
no pils sienām, tāpēc salu dēvē gan par Pilssalu, gan Marijas salu. Gadsimtu
laikā mainījās pils valdnieki, tā piederēja gan krieviem (1560.), gan zviedriem
(1625.), gan poļiem (1582.). Karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja grāfam
Gustavam Hornam, tad sākās muižu redukcija un 1682.gadā Marienburga jau bija
kroņa īpašums. Ziemeļu kara laikā Alūksni ieņēma krievi, cietoksni
uzspridzināja un tā vēsture beidzās. Kopš tā laika pils vairs nav apdzīvota.
Tā bija ezerpils, jo atrodas uz
salas un ar krastu to savienoja koka tilts. Pils izmēri bija 100x200 metri.
Galvenā celtne cietoksnī – četrstūra veida kastela jeb konventēka, no divām pusēm
to papildināja priekšpilis. Galvena pils sastāvēja no četriem korpusiem. Cietokšņa
mūra biezums bija 1,4 līdz 2,3 metri, augstums – ap 10 metriem. Pirms
saspridzināšanas pilij bijuši 8 torņi, kuros novietoja lielgabalus.
Teika vēsta, ka Marijas salā ir
apraktas lielas bagātības. Sensenos laikos tur aprakti zelta naudas podi. Tos
esot aprakuši pils iemītnieki vācieši, kad tiem pils bija jāatdod zviedriem.
Zviedri gan esot meklējuši malu malās, bet bet neko nav atraduši. Kad zviedriem
pili atņēmuši krievi, arī tie uzzinājuši par naudas podiem un rakņājušies, taču
arī neko nav atraduši. Veci ļaudis gan tic, ka zelts esot turpat, kur aprakts,
jo tas taču nerūsot. Tomēr to atrast nevienam nav izdevies. (informācija
no grāmatas A.Plaudis “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)
Adrese: Alūksne, Pilssalā
