Altonas muiža Rīgā

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                     (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)


Sākotnēji šī ēka tika būvēta kā viesnīca "Jeruzaleme" ar smalku restorānu (tur vairākkārt muzicējis pats Rihards Vāgners). 19.gadsimta pirmajā ceturksnī pārveidota par Altonas muižiņu. Ēka baroka stilā celta 1770-jos gados uz tai kaimiņos esošās Vites muižas zemes. Ap muižiņu bijuši smiltāji, taču atrašanās vieta nogāzē, līdzās Māras dīķim darīja to patīkamu. Sākotnēji to kā krogu cēlis Jēkabs Biks (Jacob Bick), 42 gadus vecs bijušais mūrniekzellis no Rīgas. Vēl 1795.gadā te dzīvoja mirušā krodzinieka Karla Ernsta Lesinga (Carl Ernst Lessing) meita un dēls, zellis - rīdzinieks, kalps un kalpone no Polijas, kā arī kāds vecu drēbju lāpītājs no Kurzemes ar sievu. Vēlāk muižiņas ēku un gruntsgabalu iegādājās tirgotājs J.H.Šrēders un izveidoja Šrēdermuižiņu. Skaisti iekoptajā dārzā skatu saistīja sakoptā ēka, kurā skanēja mūzika, dzeja un filosofiskas sarunas.
1858.gadā zemi un ēku par 3000 sudraba rubļiem nopirka Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa dibinātājs un direktors, Lielbritānijas pavalstnieks H.Robinsons un nodēvēja īpašumu par Robinsonvillu.
20.gs. par ēkas īpašnieku kļuva bijušais kuģu kapteinis, čehs pēc tautības, V.Staņislavskis. Altonā vēl 19.gadsimta otrā pusē nereti tika rīkoti koncerti, šeit ļoti populāri bija Jāņu vakara svētki.
Pēc 1940.gada ēku nacionalizēja un tā kļuva par dzīvojamo māju ar vairākiem dzīvokļiem. Šeit dzīvoja dzejnieks Ojārs Vācietis. Kādu laiku te dzīvojis arī baletdejotājs un aktieris Haralds Ritenbergs - dzejnieks pirmajā stāvā, bet Ritenbergs ar sievu Aiju Baumani un viņas vecākiem - otrajā stāvā. Mūsdienās namā atrodas O.Vācieša muzejs.

Adrese: Rīga, Ojāra Vācieša iela 19