Platones pagasta
Strupdeguņu kapos atrodama izzudusi un nekopta dzejnieka un skolotāja Artūra
Kornēlija Blosfelda (1894-1928) kapa vieta. Faktiski paša kapa vairs nav, ir
tikai neliela ieplaisājusi plāksnīte. Vai Platonei jeb Jelgavai nebūtu
jāparūpējas par šīs kapa vietas sakārtošanu?
Par šo personību un
viņa laikabiedriem atceras literāte Leonija Ozolkalne, kuras atmiņas publicētas
laikrakstā “Latvija Amerikā” 1977.gada 26.februārī. Cita starpā tajā raksta: “Jelgavā divdesmito gadu sākumā saradies paprāvs lokālo dzejnieku
pulciņš. Vispirms tur ir ģimnāzijas skolotājs Arturs Blosfelds. Savus dzejoļus,
kas krietni pārsniedz provinciālo līmeni un ir starp Jelgavas autoriem gatavākais,
viņš paraksta ar segvārdu Arturs Korneliuss. Viņš raksta arī labus feļetonus
Zemgalietim ar segvārdu Amicus sen. Ar parakstu Amicus jun. feļetonus raksta
viņa draugs skolotājs A. Veisbergs. A. Blosfelds savā dzīvoklī vakaros sāk
organizēt Jelgavas dzejnieku sanāksmes. Tur aicina visus, kas ir kaut ko
publicējuši. Pie glāzes tējas diskutē literārus jautājumus. Daži nolasa savus
darbus, ko kopīgi apspriež. Visvecākais un arī omulīgākais šais sanāksmēs bija
Ed. Roze - Šlipens. Viņš bija pasta ierēdnis, staigāja lielā bebrādas kažokā ar
cienīgām sirmām ūsām. Dzejoļus rakstīja apmēram Lapas Mārtiņa garā. Divdesmito
gadu beigās viņa dzeja iznāca grāmatā ar nosaukumu Melns un Balts. Recenzijas
par grāmatu bija arī Rīgas avīzēs. Pie dzejnieku pulciņa vēl piederēja un
sanāksmēs piedalījās skolotājs V. Fridrihsons. Viņš bija studējis Šveicē un uz
Latviju atveda Šveices filozofa prof. Dr. Šteinera antropozofijas mācību, ar
kuras daudzināšanu nodarbojās līdzās dzejas rakstīšanai. Ar labu lirisko
dzirksti apdāvināts šai grupā bija Arvīds Stīga (īstā vārdā Hercogs), bet viņš
maizes darba dēļ drīz aizbrauca uz Auci par miertiesas sekretāru un tur apsīka.
Pieminams arī Vitolds Žībelis, kuram vēlāk iznākuši daži romāni un dzejoļu
grāmatas. Viņa vārds atrodams dažās enciklopēdijās. Grupā vēlāk sāka
piedalīties arī jaunā dzejniece Marija Urnežus, kuras dzeja Latvijā jau tika
līdz Rīgas periodikai. Viņa vēlāk apprecējās ar zv. advokātu Lambergu, kas
Vācijā bija laikraksta Latvija redaktors. Latvijas apgāds Vācijā izdeva arī M.
Urnežus dzejoļu grāmatu Torņi liesmās. Vairāk rakstīt gribētājs nekā varētājs,
bet cītīgs šīs grupas saietu apmeklētājs bija Rūdolfs Vilnis. Tā ir vide, kurā
augusi un veidojusies Leonijas Ozolkalnes literārā personība. Viņa šīs grupas
saietos mācījās rakstītā vārda formas izveidošanu un paškritiku. Grupas
organizētājs un saietu dvēsele Arturs Korneliuss drīz no Jelgavas šķīrās. Viņš
atstāja Jelgavā skolotāja vietu un aizgāja uz laukiem par kādas pamatskolas
vadītāju. Iemesls - viņam nebija stabila veselība. Bez tam, viņa dzīvesvietas
un veida maiņu ietekmēja arī kāds grūti izprotams iekšējs lūzums. To paveicināja
arī kāds ārējs, bet ne visai nopietns apstāklis. A. Blosfelds — Korneliuss pēc
tam drīz mira. Pēc viņa aiziešanas dzejnieku saieti Jelgavā vēl notika, bet ne
vairs tik intensīvi un ne tik saturīgi.”
Adrese: Jelgavas novads, Platones pagasts, Poķi, Strupdeguņu kapi
