16.gadsimtā to savās rokās iegūst Drahenfelsi (Drachenfels). Tas
paliek par Drahenfelsu majorātu līdz Pirmajam pasaules karam. Sākumā Grauzde
bija lielākā Džūkstes muiža, kurā ietilpa arī Apšupe. Vēlāk Apšupe atdalās un
abas muižas pārvalda kāds no Drahenfelsiem.
Vispopulārākais no Drahenfelsiem bija Pēteris fon Drahenfelss.
Dzimis vecāku rentētajā kroņa muižā Slampē. Vēlāk viņam piederēja Grauzdes
muiža. Studējis ārzemēs, kalpojis dragūnos un 1820.gadā atgriezies Grauzdē.
Viņam lieli nopelni Irlavas semināra nodibināšanā, kurā viņš līdz pat
1876.gadam bija kuratorijas prezidents. Slavens arī ar savu dēkām bagāto dzīvi,
no kurām viņu bieži izpestīja viņa sulainis Ernsts Kohs.
Par Grauzdes muižu klīst arī dažādi nostāsti un teikas. Grauzdes
pils dārzā esot liels akmens, kurš katru gadu pieejot solīti tuvāk pilij. Kad
akmens pieiešot pilij pavisam klāt, tad pils nogrimšot ar visām ēkām. Grauzdes muižā daudz esot spokojies. Šad tad
redzēts nesen mirušais kungs staigājam. (J. un K.Straubergi, “Džūkste – pagasta un
draudzes vēsture”)
Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, Grauzde
