Džūkstes pirmā baznīca bijusi celta no koka
un atradās tur, kur pēc tam uzcēla Džūkstes mācītājmuižu. 1938.gada “Brīvā zeme”
raksta: “Pirms pasaules kara Džūkstes pastorāts bija 1540
pūrvietu liels ar 11 zemnieku saimniecībām. Mācītājs algu saņem no baznīcas
lādes tikai 6 rub. gadā, bet galvenos ienākumus dod plašie mācītāja muižas
lauki un akcidences. Pirmās ziņas par mācītāja zemniekiem atrodamas 1762. g. mācītāja
māju sarakstā. Tanī minētas zemnieku nodevas un klaušas, zemes lielums, saimnieku
vārdi un viņu ģimenes sastāvs. 1762. g. mācītājam klausa piecas mājas: Kiputi, Spānēni,
Dukas, Sīkuļi un Zemgaļi. Vairāk kā 350 gadus Džūkstes draudzi
apkalpojuši mācitāji sveštautieši, kas visi vācu tautības. Pārējās draudzes
amatpersonas, kā ķesteri un ērģelnieki bijuši latvieši. Tā 1777. g. minēts
ķesteris Krišs, 1813. g. — Matīss, 1865. g. — Fricis Kapeiks, bet no 1891. g.
līdz 1911. g. par ķesteri Kaspars Liģers. Ērģelnieki no sākuma bijuši vācieši,
bet vēlāk minēts, ka ērģelnieki jau latvieši. 1757. g — Georgs Kristaps
Plentcners 1770. g. — Jobans Gotfrīds Jaskovskis, 1813. g. Unbehaus, 1840. g. —
Heinrichs Stravinskis, 1870. g. Teodors Veidemanis. Zvaniķi Džūkstes draudzei
vienmēr bijuši divi: tā 1777. g. — Ģērts, Spānēnu saimnieks, un Kaspars, 1791.
g. — Ansis un Jānis, 1813. g. — Matīss un Fricis, 1823. g. — Krišs un Matīss,
1846. g. Bauers un Meija, 1855. g. — Meija un Pravinskis, 1865. g. — Kaspars Suņķe
un Skurbe, 1891. g. — Kaspars un Matīss Fricnovski, 1898. g. — Ludis Rūtentāls,
1901. g. — Fricis Ulpe, 1905. g. — Fricis Apšukalns un 1909.g. K. Bērziņš un J.
Lībaus.”
Šobrīd mācītājmuižas teritorijā ir gan
veselas saglabājušās ēkas, gan drupas.
Otrā pasaules kara laikā, metāla kastēs sapakoti, mācītājmuižas pagrabos
tika noglabāti Lattvijas Folkloras krātuves manuskripti un citi materiāli.
Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, Džūkste, Mācītājmuiža
