(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Bijušajā Rūjienas
mācītājmuižas stallī šobrīd darbojas Rūjienas novadpētniecības muzejs, kurš
pārbūvēts pēc arhitektes Ineses Fridrihsones projekta 1992.gadā. Pati muižas
ēka nodedzināta 1944.gadā. Pie ēkas
apskatāms Bergmaņu dzimtas piemiņas akmens – veltīts četrām mācītāju Bergmaņu
paaudzēm, kas saimniekojušas Rūjienas mācītājmuižā un ķirurgam E.fon Bergmanim,
kurš dzimis Rūjienā, bet kopš 1878.gada dzīvojis Vācijā. Rūjienas mācītājmuižas
mācītājs Gustavs Bergmanis (1749-1814) savā privātajā tipogrāfijā iespieda ap
160 izdevumu, bet 1807. un 1808.gadā - paša savāktās latviešu tautasdziesmas.
G.Bergmanis bija cilvēks ar plašām un daudzpusīgām interesēm. Pārvaldīja senās
valodas, angļu, spāņu, franču un itāliešu, kopš mazotnes arī latviešu valodu.
Enciklopēdists. Literāts. Vēsturnieks. Pirmais uzrakstījis Livonijas vēsturi
filozofiskā skatījumā. Valodnieks — rokrakstā atstājis vācu - latviešu un
latviešu-vācu vārdnīcu. Teicams zīmētājs — viņa grafikas neatpaliek no
J.K.Broces darbiem.
Adrese: Rūjiena, Rīgas iela 34 un Mācītājmuižas iela