26.11.17

Īles muiža (Ihlen)

                                      (Fotografēts 2017.gadā, fotografējis Raivo Krūss)



                                       (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                 (Īles muižas foto no interneta)


Pirmās ziņas par Īles muižu saistās ar 1530. gadu, kad Vācu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Īles zemes kopā ar Slagūnes zemēm Zanderam Netelhorstam. Izlēņotā teritorija vēlāk tika paplašināta un jau 16. gadsimtā Netelhorsts Auces draudzē lika pamatu Īles muižai. Netelhorstiem Īles muiža saglabājās līdz pat 1710. gadam. Saskaņā ar 1692. gada testamentu Īles muiža pārgāja dēla Georga Kristofa fon Netelhorsta īpašumā. Ziemeļu kara un mēra laikā muiža faktiski tika izputināta, tādēļ muižas ēkas, ieskaitot arī dzīvojamo ēku, praktiski tika uzceltas no jauna. 1704. g. - 1705. g. muiža tika ieķīlāta. Vēlāk muiža nonāca fon Herneru dzimtas īpašumā un fon Herneri tur saimniekoja līdz pat agrārreformai.  Tagadējo muižas ēku O.fon Hernera uzdevumā uzcēla Krimas kara laikā (1854.-1856.) kā simetriskas villas tipa ēku ar diviem torņiem. Gotisku stilu ēkai piedod ornamenta frīze uz ēkas fasādes un logu specifiskais spraišļojums. Torņi bija efektīgs ainavas risinājums, kas no tālienes Immes kalnā esošajai ēkai piešķīra valdonības auru. Interjerus rotāja 13 lielas vitrīnas ar minerāliem, fosīlijām, putnu izbāzeņiem. Acīmredzot tas tādēļ, ka pēdējais muižas īpašnieks bija ģeologs - Ottokars Tomass fon Herners (1874-1952).
Pēc agrārreformas 1920. gadā muižas austrumu daļa tika nodota pagasta skolas vajadzībām, bet pārējā daļā dzīvoja muižas zemes rentnieki.
1923. gadā Īles muižas pili piešķīra plaušu slimību ārstam Ludvigam Kalniņam sanatorijas ierīkošanai. Viņš to sāka apsaimniekot 1924. gadā, bet tā kā ilgāku laika posmu L. Kalniņš Īles pilī neko nebija darījis, tad līgums ar viņu tika anulēts. 1929. gada 23. aprīlī Īles pili nodeva Tuberkulozes Apkarošanas Biedrībai, tur bija paredzēts izveidot tuberkulozes sanatoriju. No 1930. līdz 1931. gadam pils tika pielāgota sanatorijas vajadzībām, tādēļ nojauca pils torni pie terases jeb tā sauktā ziemas dārza. Sanatorijas laikā tika uzceltas abas palīgēkas – ārstu māja un slimnieku vajadzībām ēka ar guļamo lieveni pretīm pilij, kā arī ierīkota strūklaka pils galvenās ieejas priekšā. 

Atmiņas par braucienu uz Īles sanatoriju publicētas 1936.gada “Zemgales balsī”: “Skaistā saulainā pēcpusdienā sēdamies vilcienā, lai dotos uz Īles sanatoriju. Bēnē mūs gaidīja sanatorijas auto un skaists pajūgs ar diviem labi koptiem, dižciltīgiem zirgiem — princesi « Mia" un grāfu « Skoboļevu". Šie vārdi īsti piemēroti viņu dižciltīgajai kārtai. Daudz nedomādama ātri izšķīros braukt pajūgā, lai pilnīgi izbaudītu skaisto braucienu. Man pievienojās Tuberkulozes apkarošanas b-bas prezidente Klaustiņa kundze un biroja vadītāja Rezgaļa kundze. Ietērpāmies pamatīgos putekļu mēteļos (kas visai maz mūs aizsargāja no putekļu mākoņiem) un devāmies ceļā, auto atstādamas citu viesu rīcībā. Bija karsts, pietvīcis sestdienas vakars. Kaut kur tālumā rūca pērkons. Gaiss nekustīgs un smags. Saule saviem vakara stariem vēl tik pat karsti svilināja kā dienā. Braucām pa auglīgu, skaistu, kalnainu apvidu. Mazs ganiņš ceļa malā ar lielu pašpārliecību valda pār savu nelielo ganāmo pulku. Visur redzams nopļauts āboliņš un siens. Druvās briest bagāta vasaras raža. Zemnieki steidz padarīt pēdējos dienas darbus laukos un pļavās, lai varētu uzņemt svētvakaru. Tuvojoties sanatorijai, dažu kilometru attālumā labi saredzams sanatorijas tornis ar balto dubultsarkanā krusta karogu galā. Naktī torni apgaismo elektriskām spuldzēm un tas tālā apkārtnē met savu gaismu, kā ceļu rādīdams. Lēni uzbraucam kalnā un apstājamies pie staltās, baltās divstāvu sanatorijas plašajām kāpnēm. Mūs sagaida sanatorijas vadītājs Dr. Bergmanis un daļa personāla. Pēc putekļu nomazgāšanas un vakariņu ieturēšanas ejam apskatīt sanatorijas ēku. Visur tīrība, kārtība un spodrība. Sanatorija domāta plaušu slimajiem vidus- un augstskolu audzēkņiem. Patlaban viņā ārstējas 75 slimnieki, kuri grib atgūt vai uzlabot veselību. Telpu trūkuma dēļ vairāk slimnieku nevar uzņemt. Dr.Bergmanis jau 5 gadus ar lielu uzupurēšanos un labām sekmēm vada sanatoriju. Viņa gādībā un ārstēšanā jau daudzi jaunieši atguvuši veselību, atgriezdamies veseli un dzīvespriecīgi dzīvē, turpināt studijas. Augšējā stāvā atrodas istabas slimniecēm, bibliotēkas, resp. lasāmā istaba, Rentgena kabinets, māsas istaba, plaša vaļēja terase, viesu istaba un vēl citas. A pakšējā stāvā slimineku istabas, plaša ēdamzāle, servējamā istaba, ārsta kabinets, ambulance, plaši koridori, izģērbjamās telpas un pagaidu ārsta dzīvoklis. Pagraba telpās atrodas vannas istabas, virtuve, noliktava, moderna saldētava, personāla ēdam un pa daļai dzīvojamās telpas. Sanatorijai ir sava spēkstacija elektrības ražošanai savām vajadzībām. Strāvas pārpalikumu pārdod apkārtējām saimniecībām. Bez sanatorijas ēkas ir vēl vairākas saimniecības un dzīvojamās ēkas. Plašajās siltumnīcās audzē melones, vīnogas, tomātus, puķes u. t. t. slimnieku vajadzībām.
Sanatorija atrodas augstā kalnā, viņai apkārt skaists, izkopts un puķēm apdēstīts plašs egļu un lapu koku parks. Parkā ierīkoti dažādi no vējiem aizsargāti stūrīši-laukumi atpūtai. Sevišķi viena parka daļa burvīgi izkopta. Tā sākas pašā kalna ealā un terasveidīsri noiet līdz kalna pakājei. Šī vieta pilnīgi aizsargāta no vējiem un iežogota no vecām, tumšām milzu eglēm. Sanatorijas parks robežojas ar plašiem laukiem, pļavām - un jaundēstītu augļu dārzu. Pēc sanatorijas un apkārtnes apskatīšanas devāmies zālē, kur jau bija sapulcējušies slimnieki, lai noklausītos koncertu, ko sniedza atbraukušie mākslinieki. Pēc katra priekšnesuma aplausi negribēja rimties, slimnieki ar sajūsmu uzņēma katru sniegto gabalu. Nākošā dienā koncertējām Īles baznīcā, kas atrodas turpat pie sanatorijas ēkas. Vakarā notika balle-loterija brīvā dabā. Visi loterijā izlozējamie rokdarbi bija pašu slimnieku darināti, tā viņi arī no savas puses palīdz rast līdzekļus sanatorijas uzturēšanai. Atlikums bija visai prāvs, jo koncerts baznīcā, kā arī balle-loterija bija ļoti labi apmeklēti.
Pirmdienas vakarā, izvadīti no slimniekiem un personāla, apveltīti bagātām lauku ziedu veltēm, atgriezāmies Jelgavā.”

Pils cieta arī Otrā pasaules kara laikā - gāja bojā otrs pils tornis un cieta pils labais spārns. No 1945. līdz 1976.gadam te atradusies sanatorija, kas specializējusies tuberkulozes slimniekiem. No 1975.gada te bijusi gan psihoneiroloģiska, gan narkoloģiska slimnīca. No 2002. līdz 2010.gadam sociālās aprūpes centrs. Pēc tam to pārcēla uz Lielbērzi un tagad ēkas pamestas. Teritorijā ieiet nevar, jo vārti slēgti un apkārt augsta sēta.

Adrese: Auces novads, Īles pagasts, Īle