Apes
dolomīts jau barona Delviga muižas laikos ir dedzināts divos cepļos: “Lāču” un
“Uskanu”. Līdz mūsdienām saglabājies “Uskanu” cepļa skurstenis. Tas ir ap 50 m
augsts, apaļš, mūrēts no ķieģeļiem, uz četrstūrainas dolomīta mūra pamatnes.
Augstais skurstenis kalpojis spēcīgas vilkmes radīšanai iežu apdedzināšanas
procesā. Pie skursteņa vedušas 8 apakšzemes gaisa šahtas no cepļa. Ceplis bijis
kā mūra apļveida būve. Apļa vidū no sāniem likti dolomīta gabali un malka,
šķērsām kartona kārtas (lielākas vilkmes radīšanai), tad ieejas aizmūrētas ar
ķieģeļiem. Papildus malka likta arī no augšas lūkām, atverot īpašus vākus.
Dedzināšanas process bijis nepārtraukts, uguns ar 1500 grādu karstumu gājusi
“uz apli”, tai pat laikā apļa pretējā pusē gatavais kaļķis jau ņemts ārā. Divu
nedēļu ilgumā dedzinātais kaļķis pēc tam vagonos vests projām pa speciāli
izveidotu šaursliežu dzelzceļa pievadceļu uz Apes staciju, kā arī izmantots uz
vietas lauku kaļķošanai un celtniecībai. Ceplis darbojies līdz 1959. gadam.
Pēdējā darbības posmā tas piegādājis arī kaļķi silikātu bloku ražotnei
Krustceļos. Augstajā skurstenī padomju okupācijas laikos 1979. gadā esot bijis
uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Apenieši tur mācējuši iekurināt arī tālu
redzamu jāņuguni, kā arī ar lielo vilkmes enerģiju darbināt elektrisko lampiņu
skursteņa galā.
Adrese: Ape, Cepļa iela, "Ceplis"
