Gaujiena kā latvju Atzeles valsts centrs minēta jau 1111.gadā senslāvu hronikās. Tā minēta arī latvju zemes dalīšanas aktā starp ordeni un bīskapu.
Gaujienas ordeņa pils celta 13.gadsimta beigās uz zemesraga starp Gaujas krauju un dzirnavupīti. Nelielais cietoksnis bija ordeņa komtura blakuspils, kam vajadzēja sargāt Livonijas robežas pret iebrukumiem no Krievijas. Gaujiena nebija no stiprākajiem cietokšņiem, tā pirmā stāva mūris bija tikai 1,8 m biezs. Tāpēc vēlāk robežu sargāšanai uzcēla Marienburgu. Līdz pat 16.gadsimtam Gaujienas cietoksnim nebija nopietna darba. Bet tad sākās Livonijas karš un ienaidnieks stāvēja pie vārtiem. 1558.gadā pili nodedzināja maskavieši, bet diezgan pavirši un jau 1559.gadā te pulcējās Livonijas karaspēks. 1560.gadā krievi to nodedzināja vēlreiz, bet bruņinieki to atkal atjaunoja. 1582.gadā pili iekaroja poļi, 1601.gadā zviedri, bet 1602.gadā atkal poļi.
1625.gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs uzdāvināja pili un novadu valsts maršalam Akselam Baneram. 1656.gadā pili uz 4 gadiem atkal ieņēma krievi. Ziemeļu kara laikā 1702.gadā zviedri pili zaudēja uz visiem laikiem, bet 18.gadsimtā pils tika pamesta.
Adrese: Apes novads, Gaujienas pagasts, Gaujiena
