Pirmā senioru nama ēka celta 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā kā Sv. Ģertrūdes hospice - vācu pensionāru (senioru) uzņemšanai. Tajā bijušas 19 istabas. Atbalstīja Rīgas Sv. Ģertrūdes vācu luterāņu draudze. Ēka tika nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. 1937.gada 13.jūnijā tika atklāts jaunuzceltais nams, par kuru raksta laikrakstā “Rigasche Rundschau” 1937.gada 11.jūnijā. Rakstā teikts, ka ikviens, kurš brauc uz pludmali, kreisajā pusē tieši pirms dzelzceļa tilta redzēs jaunu, spožu ēku - vācu Sv. Ģertrūdes draudzes jauno atpūtas centru, kas paredzēts, lai atdzīvinātu vecā hospisa tradīcijas, kaut arī ļoti pieticīgā mērogā. Pievilcīgajā ēkā esot liela zāle, ko var izmantot dažādiem kopienas mērķiem, bet augšējā stāvā vairākas atsevišķas istabas tiem, kam nepieciešama atveseļošanās. Ēkas celtniecība bija iespējama pateicoties ziedojumiem. Māja galvenokārt paredzēta vietējās draudzes locekļu apkalpošanai.
Nams darbojās līdz vāciešu repatriācijai 1939.gadā. Padomju okupācijas laikā un līdz mūsdienām - dzīvokļi.
