(Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
Dzirnavas
sākumā piederējušas Ungurpils muižai. Celšanas gads nav zināms, bet 1798.gadā
izdotajā Valmieras apriņķa kartē tās jau atzīmētas kopā ar dzirnavu ezeru un
peldošām salām. Dzirnavas minētas 1900.gada adrešu grāmatā kā muižas īpašums (baronese
M.Stakelberg, melderis M.Osolin).
1910.gadā
Ungurpils dzirnavas rentējis V.Tomsons. Viņš kļuvis arī par zāģa gatera līdzīpašnieku,
par ko liecina 1910.gada 28.decembrī noslēgtais salīgums starp V.Tomsonu un
zāģu gatera īpašnieku M.Strunk k-gu, kā lieciniekam piedaloties Alojas
pusmuižas rentniekam Jānim Berginam. Tajā rakstīts:”Mājas un zāģu gatera
īpašnieks Mārtiņš Strunk k-gs dod savu zāģes gateri ar vajadzīgām siksnām,
dampa kambari, ūdens pumpi, un visu priekš tam vajadzīgo ierīkojumu. Dampa
īpašnieks V.Tomson k-gs uzstāda savu lokomobīli, pieņem zāģes gatera vadītāju
un damperi, vada zāģēšanu, ved rēķinus par ienākumiem un izdevumiem un beidzot
to, ka izrēķinās šādā vīzē , ka visi ienākumi un izdevumi tiek dalīti uz pusēm.
Priekš zāģu gatera vadītājiem tiek dota rūme dzīvojamā istaba un ķēķis, tāpat
smēde priekš dažkārtīgiem vajadzīgiem darbiem pie zāģēšanas, un zāģētavas
vadītājs paliek atbildīgs, ka viss labākā kārtībā uzturēts. Ēkas, kā mašīnu
māju ar dzīvojamām rūmēm , smēdi un klētiņu paņemas apdrošināt mašīnists
Tomsona k-gs, un nedrīkst agrāk zāģēšanu uzsākt, kamērt ar apdrošināšanu ir
kārtībā. Apdrošināšanas izdevumus turpretim nes abas līgdamās puses uz pusēm.” Parakstījušies mājas un zāģu gatera īpašnieks
M.Strunks un lokomobiles īpašnieks mašīnists V.Tomsons.
Pēc 1920-to
gadu reformas dzirnavas pārgājušas Ungurpils mašīnu koplietošanas biedrības
īpašumā. No 1928. – 1934.gadam tās nomājis un 1934.gadā no koplietošanas
biedrības nopircis Latvijas brīvības cīņu dalībnieks Jānis Liepiņš no Vīķiem.
Viens no līguma punktiem paredz, ka mašīnu koplietošanas biedrība priekš saviem
biedriem, kas uzskaitīti uz 1934.gada 4.aprīli, kā arī viņu mantiniekiem, ja
tie sastāv minētajā b-bā, patur zvejas un medību tiesības ezerā, kas atrodas
pārdotā objekta robežās. Pircējam zināms, ka daļa no objekta iznomāta Jānim
Čukuram, no kura nomas maksa saņemta uz priekšu. Viņam iznomātas arī zvejas un
medību tiesības. Pirkšanas – pārdošanas līgums noslēgts 1934.gada 4.aprīlī,
piedaloties mašīnu koplietošanas b-bas pārstāvjiem “Pavāru” saimniekam Augustam
Kalniņam no Rīgas un Voldemāram Šmidtam no “Gulbjiem”, kā arī pircējam Jānim
Liepiņam no Vīķiem.
Nomas laikā
dzirnavām viena malšanas skreja un viena skreja grūbu un putraimu gatavošanai.
Dzirnavas darbinājusi 35 zirgspēku turbīna un tvaika lokomobile mazūdens
periodā. Pēc dzirnavu iegādāšanās jaunais īpašnieks uzsācis to pārbūvi un
paplašināšanu, iegādātas jaunas mašīnas putraimu skaldīšanai, graudu tīrīšanai
un šķirošanai. Kā papildus dzinējspēks iegādāta 55 zirgspēku tvaika mašīna, kas
kurināta ar zāģu skaidām no dzirnavās esošās koku zāģētavas. Darbojusies arī
vilnas kārstuve un vērptuve. Vienā stundā ar valčiem samala 250 kg smalko
miltu, rupjmalšanā 800 kg miltu, 150 kg grūbu. Gadā strādāja apm. 250 dienas.
Nodibinoties
padomju okupācijas varai, 1940.gadā dzirnavas nacionalizētas, bet 1941.gadā
atgūtas, un vācu okupācijas laikā tās darbojušās vācu armijas un vietējo
veikalu vajadzībām. Tikusi savākta arī vilna no lauksaimniekiem, kas sasaiņota
un nosūtīja uz Vāciju.
Tuvojoties
frontei, 1944.gada 23. septembrī Ungurpilī ieradusies vācu spridzinātāju
komanda , kas dzirnavas kopā ar lielu daudzumu labības un vilnas nodedzinājuši,
nodedzināta arī kokzāģētava un J.Liepiņa saimniecība. J.Liepiņa ģimene devusies
bēgļu gaitās.
Pēc kara
1946.gadā dzirnavas atjaunotas, ievietojot malšanas ierīces un inventāru no
citām atstātām dzirnavām. Tās piederējušas Valmieras rajona pakalpojumu
kombinātam. Ap 1960. gadu darbība izbeigta. 1966.gadā dzirnavu ēku un dēlīšu
zāģētavu, kā arī gateri par 14 594 rubļiem nopircis l/a “Komunisma ceļš”. Vēlāk
darbu beidzis arī gateris. (izmantots https://ungurpilsstasti.wordpress.com/2014/12/24/ungurpils-dzirnavas/ )
Adrese: Alojas novads, Alojas pagasts, Ungurpils
