Aderkasi (von
Aderkas) – sena Livonijas bruņniecības dzimta, cēlusies no Rīgas
arhibīskapa vasaļa Johanna (Johannes de Adricas), kas pieminēts jau
1277. gadā. Pamatā dzīvojuši Vidzemē, Lemsamas (mūsd. Limbaži) apkaimē un
Sāmsalā. 1491. gadā Arnolds fo Aderkass ieguva dzimtsīpašumā Bīsteru muižu, kas
kļuva par dzimtas Vidzemes līnijas pamatvietu. No dzimtas, līdzīgi kā no citām
Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Prūsijas,
Polijas un Krievijas virsnieki. Ģenerālmajors Fabians fon Aderkass
(1619.-1683.) par izcilu dienestu no Zviedrijas karaļa Gustava II ieguva vēl
vairākus īpašumus Vidzemē un Igaunijā, kas ļāva tā dēlam Otto Reinholdam
iedibināt dzimtas Igaunijas līniju (kurai vēlāk bija visai liela loma Ziemeļu
kara laikā un Krievijas ziemeļrietumu provincēs). Ziemeļu kara laikā izveidojās
dzimtas Dānijas atzars, kad Otto Heinrihs pēc Igaunijas ieņemšanas atsacījās
zvērēt iekarotājam, bet pārcēlās uz Dāniju. Šī līnija apsīka XIX gs. vidū ar
Prūsijas armijas majora, Braunšveigas pāžu korpusa direktora, Tērbatas
universitātes kara mākslas profesora Fridriha Vilhelma Karla (1767.-1843.)
nāvi. 1711. gadā Zviedrijas majors Fabians Gustavs (1668.-1773.) iedibināja
Sāmsalas līniju, kas 1741. gadā tika uzņemta Sāmsalas bruņniecībā, 1746. gadā -
Igaunijas bruņniecībā, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecībā.
Dzimta
izcēlusies arī izglītotības ziņā. 1753. gadā vēlākais Rīgas zemes tiesnesis
(1776.) Johans Gustavs fon Aderkass (Johann Gustav von Aderkas) no tēva
Magnusa fon Aderkasa (1676.–1753.) mantojumā saņēma Vecmuižas īpašumu, kurā
bija ievērojama bibliotēka, kuru mantinieki turpināja papildināt. Pirmā Garlība
Merķeļa publikācija 1792. gadā bijusi veltījuma dzejolis dzimšanas dienā
baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam, kura plašo bibliotēku jaunais literāts
izmantojis, strādājot Liepupes mācītājmuižā un ciemojoties draudzes muižās. 19.
gadsimtā dzimta bija krietni paputējusi un daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar
darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk
mežzinības, strādājis Sāvienā par mežzini, līdz viņu 1905.gada 17.novembrī kopā
ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasu nošāva dumpinieki Cesvainē
Salasupītes krastā pie Tējas namiņa.
Mūsdienu
Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ķirbižu (Kürbis,
kur Brīdagas kapos apbedīti bijušo Ķirbižu muižas īpašnieku Aderkasi), Bīsteru,
Lāņu, Vecmuižas (Sussikas), Duntes, Katvaru, Tiegažu, Mētaga, Šķirstiņu,
Pāles, Ārciema (Erkull), Pociema u.c. muižas, kuru lielākā daļa laika gaitā
tika zaudētas, līdz 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijas agrārreformas ietvaros
ģimenes īpašumus nacionalizēja. (no vesture.eu)
Liepupes kapos kapenes atjaunotas 1996.gadā.
Liepupes kapos kapenes atjaunotas 1996.gadā.
Adrese: Liepupes pagasts, Liepupes kapi
