(1950-to gadu foto)
(2007.gada foto)
(Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)
Samērā sīkas ziņas
par Krēgera jeb Kules muižu iespējams atrast J.K.Broces materiālos. Šai vietai
ir sena vēsture, kas cieši saistīta ar blakus esošo Strazdu muižu. Broce min,
ka Strazdu muiža pirmoreiz avotos minēta 1528.gadā, kad to ieguvis Rīgas
patricietis A.Toravests, kura ģimenei Strazdu muiža piederējusi līdz
17.gadsimta vidum. Strazdu muižai 1646.gadā pievienotas divu saimnieku Simona
Lāča un Simona Kules sētas,
un īpašums pārdots Borhertam Gīzem. Pēc Gīzes muiža vairākkārt mainījusi
īpašniekus, viens no pazīstamākajiem ir rūpnieks Johans Teodors Pihlaus, kas
Strazdu muižu nopirka 19.gadsimta 20-os gados un te uzcēla kokvilnas vērpšanas
manufaktūru. Viņš savam vecākajam dēlam Reinholdam Ludvigam Pihlauam (1816. -
1881.) kāzās 1845. gadā muižu uzdāvināja. 1881.gadā pēc Reinholda Ludviga nāves
šie īpašumi pārgāja sievas Johannas Karolīnes īpašumā. Johannas Karolīnes
meitas uzvārds bija Krēgere un iespējams, ka tam ir saistība ar Krēgera muižas
nosaukumu. Tomēr paralēli tiek lietots arī vecais nosaukums Kules, piemēram,
1926.gada Rīgas pilsētas un apkaimes plānā muiža atzīmēta ar nosaukumu Krēgera
(Kules) muiža.
Kules jeb Kūlas sēta līdz pat 19.gadsimtam tiek minēta kā Strazdu muižas īpašums. Tās apsaimniekotāji nodarbojās ar zemes apstrādi, ar zveju Juglas ezerā un Ķīšezerā un arī pārdeva alu un degvīnu atpūtniekiem. Kules sēta pat redzama J.K. Broces pārzīmētajā V.D. Budberga Strazdu muižas skatā, kas datēts ar 1779.gadu.
Adrese: Rīga, Strazdumuižas iela, Juglas ezera krastā