11.03.16

Lēnu Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca

                                         (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)



Astoņus kilometrus no Skrundas, lielceļa Skrunda–Vaiņode kreisajā pusē, pie divu upju – Ventas un Kojas – satekas stāv Lēnu Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca. Tai ir arī otrs nosaukums – Sv. Sakramenta baznīca, kas, iespējams, radies XVIII gadsimtā.
Dievnams ir ar diviem torņiem. Baznīcā apskatāmi mākslinieciski vērtīgi biktssoli un 18.gadsimtā būvētas ērģeles.  Dievnama pagrabā atrodas divu pēdējo Piltenes bīskapu šķirsti.

16.gadsimtā Kurzemē katoļie tiek atņemtas pēdejās baznīcas, daudzas katoļu draudzes pārgāja luterānismā. Bet 1722.gadā Durbes muižas īpašnieks Ernests Fromholds fon Osten-Zakens nopirka arī Lēnas, Līces, Bātes un Mugurkaula muiža. Būdams pats katolis, viņš atdeva veco Lēnu baznīcu katoļiem. Vēlāk gan muižas atkal tiek pārdotas, bet baznīcas lieta tiek nokārtota, vecā baznīciņa izremontēta un iecelts pastāvīgs mācītājs Pēteris Nācers. 1750.gadā uzsāk un 1756.gadā pabeidz jaunās baznīcas būvi, kura kalpo vēl šodien.
Vēlākie Osten-Zakena luterticīgie pēcnācēji nevarēja samierināties ar to, ka viņu senču īpašumi nonākuši katoļu bīskapa īpašumā. Viņi to iesūdzēja karaļa tiesā Varšavā un tā nosprieda, ka bīskapam par zināmu samaksu ir jāatdod nopirktās muižas Osten-Zakenu ģimenei, bet Osten-Zakeniem jāļauj katoļiem savu ticību turēt. Osten-Zakeni tam par godu rīkoja vērienīgas svinības 1777.gadā. Gadsimta beigās Lēnu prāvests Mašinskis jau bija vecs un nevarīgs un Osten-Zakeni to izmantoja, lai atkratītos no atbildības par baznīcu. Nākamie priesteri nāca jauni, enerģiski, izglītoti un dižciltīgi – Staņislavs Adamkovičs, grāfs Šeinahs, Beišins. Lēnu draudzes dzīve uzplauka. Par nākamajiem Lēnu prāvestiem izsmeļoši aprakstīts Dzintras Liekmanes grāmatā “Nīkrāce cauri gadsimtiem”.

1937.gada 12.marta “Jaunākās ziņas” raksta: “Interesanta vēstures lappuse pavērusies Rudbāržos. Turienes Lēnu skolas pārzine un vēstures skolotajā Šenkevica kundze jau vairākus gadus atpakaļ sākusi pētīt Lēnu draudzes pagātni. Lēnu katoļu prāvesta baznīcas arhīvā viņa atradusi daudz interesantu senatnes dokumentu. Daļu no tiem pētīšanai pārņēmis prof. Speke. Pārsteidzošākais atradums slēpies katoļu baznīcas velvēs, kādā kapličā. Kapličas velves divos šķirstos dusējuši divu Piltenes bīskapu līķi, bet trešajā — Kurzemes hercoga Jēkaba meita Elizabete. Hercogienes šķirsta galvgalā skolotāja atradusi kādu neatvērtu vēstuli, ar adresi franču valodā Elizabetei de Ketler. Par saviem atradumiem Šenkevica kdze ziņojusi pieminekļu valdes priekšniekam prof. Fr. Balodim. Viņa uzdevumā uz Lēnām izbraucis vēsturiskā muzeja pārstāvis A. Karnups, kas baznīcas velvēs izdarījis sīkākus pētījumus. Atradumu pareizība pilnīgi pierādījusies. Piltenes katoļu bīskapu šķirsti, cik noskaidrots, Lēnu baznīcas velvēs apglabāti katoļu vajāšanas laikos. Vēstule hercoga meitai pienākusi pēc nāves, tāpēc tā neatvērta novietota viņas pagalvī šķirstā. Hercogienes balti - brūni rūtainais tērps ļoti labi uzglabājies; tāpat rokās — tā laikmeta īpati izrakstīti cimdi. Kurpes bagātīgi greznotas izšuvumiem. Etnogrāfiski interesanti ir arī abu bīskapu greznie tērpi, kuru izšuvumi izstrādāti latviskā stilā. A. Karnups pārņēmis valsts vēsturiskā muzeja rīcībā arī baznīcas arhīvu, kas kopā ar mantu atradumiem dos bagātīgus vēstures materiālus. Mantas un dokumenti rūpīgi reģistrēti un līdz turpmākam atstāti turpat atrašanās vietā.”
Par to pašu raksta arī 16.marta “Jaunākās ziņas”: “Jau ziņots, ka Lēnu baznīcas velvēs zem altāra atrasti 20 hercogu laikmeta zārki. Pieminekļu valdes arheologs A. K a r n u p s, kas atgriezies no atraduma vietas, mums izteicās: „Lēnu baznīcas pagraba velvēs atrodas 2 bīskapu un 18 sieviešu un bērnu zārki, to skaitā arī hercoga Ketlera radinieces Elizabetes Ketleres zārks. Piltenes bīskapi uz Lēnām, acīmredzot, pārnākuši pēc tam, kad Kurzemē sākās katoļu ticības vajāšana. Viens no katoļu bīskapiem Šenbriks miris 18. g. s. vidū, bet otrs, kura vārds nav zināms, liekas vecāks. Šenbrika līķis pilnīgi satrūdējis, bet otra bīskapa līķis, kas bijis balzamēts, uzglabājies ļoti labi ar visu tērpu. Bīskapa tērps darināts no samta un zīda, izrakstīts zelta brokātu. Rokās viņam sarkani vilnas cimdi ar zelta rakstiem. Bīskapa baltais apakštērps darināts no linu auduma, un tērpa apakšmalas mežģīnēs saskatāmi latviski raksti. Elizabete Ketlere noguldīta šķirstā balt-sarkanbrūn-rūtainā zīda tērpā. Galvā viņai zeltu izrakstīta aube un kājās baltas, ar brokātu izšūtas atlasa kurpes, zeltītām sprādzēm. Zārkā bijis arī daudz puķu, kas tagad pilnīgi sabirzušas. Pārējos zārkos guldītās sievietes tērptas vienkāršāk — vai nu kreklos vai īpatos līķa tērpos. Ļoti interesants ir Lēnu katoļu baznīcas arhīvs. Pie baznīcas agrāk atradušās 5—6 zemnieku mājas. Arhīvā uzglabājušies dažādi raksti, kas saistās ar baznīcas zemnieku klaušām un nodevām, tāpat arī Žemaitijas bīskapa rīkojumi. No dokumentiem redzams arī, ka 18. gs. Lēnu mācītājmuižas zemnieku mājā ieprecējies kāds leišu bajārs. Viņam bijis 20 gadu jānosaimnieko un pēc tam varējis pārcelties citur, ja mājas atstāj pilnīgā kārtībā. Tas liecina, ka Lēnas draudzē brīvais cilvēks, apprecot nebrīvo zemnieci, savu brīvību nezaudēja uz visu laiku, bet tikai uz 20 gadiem. Dokumentos par zemnieku klaušām lasāms, ka ne vien zemniekiem rudenī bijis jānodod mācītājam zināmas nodevas, bet arī mācītājam no savas puses jāsarīko pļaujas svētki, pie tam līgumā, kas slēgts starp zemniekiem un mācītāju, skaidri noteikts, kādi ēdieni un cik lielā
skaitā mācītājam jāceļ pļaujas svētkos galdā. Dokumenti ļauj spriest, ka mācītājs visu laiku stāvējis zemnieku pusē, aizstāvēdams tos pret apkārtnes muižnieku pārestībām. Muižniekiem bijusi jādod Lēnas mācītājmuižas zemniekiem malka, bet viņi atteikušies to darīt, aizbildinoties, ka tādā gadījumā visi meži trīs gadu laikā būšot nocirsti. Muižnieki pēc tam sūdzējušies Aizputes pilstiesā par Lēnu mācītāju, bet zemnieki no savas puses sūtījuši tiesai rakstu, kurā apliecinājuši, ka mācītājs esot taisnīgs cilvēks un gribot viņiem tikai labu. Iesniegums rakstīts vācu valodā un tā sākumā piezīmēts, ka zemnieki to sastādot bez skrīvera palīdzības, lai novērstu katru ļaunprātību. Kara laikā baznīcas arhīvs un baznīcas velves, kur atrodas zārki, stipri izpostītas. Pētījumu turpināšanai nākotnē uz Lēnām izbrauks kāds pieminekļu valdes vēsturnieks. Elizabetes Ketleres šķirstā vēl priekš 6 gadiem atradusies kāda neatdarīta vēstule, kas laikam nelaiķei pienākusi pēc nāves. Tagad vēstules šķirstā vairs nav."



Adrese: Skrundas novads, Nīkrāces pagasts, Lēnas