(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Astoņus
kilometrus no Skrundas, lielceļa Skrunda–Vaiņode kreisajā pusē, pie divu upju –
Ventas un Kojas – satekas stāv Lēnu Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca. Tai
ir arī otrs nosaukums – Sv. Sakramenta baznīca, kas, iespējams, radies XVIII
gadsimtā.
Dievnams ir ar diviem torņiem. Baznīcā apskatāmi mākslinieciski vērtīgi
biktssoli un 18.gadsimtā būvētas ērģeles.
Dievnama pagrabā atrodas divu pēdējo Piltenes bīskapu šķirsti.
16.gadsimtā
Kurzemē katoļie tiek atņemtas pēdejās baznīcas, daudzas katoļu draudzes pārgāja
luterānismā. Bet 1722.gadā Durbes muižas īpašnieks Ernests Fromholds fon
Osten-Zakens nopirka arī Lēnas, Līces, Bātes un Mugurkaula muiža. Būdams pats
katolis, viņš atdeva veco Lēnu baznīcu katoļiem. Vēlāk gan muižas atkal tiek
pārdotas, bet baznīcas lieta tiek nokārtota, vecā baznīciņa izremontēta un
iecelts pastāvīgs mācītājs Pēteris Nācers. 1750.gadā uzsāk un 1756.gadā pabeidz
jaunās baznīcas būvi, kura kalpo vēl šodien.
Vēlākie
Osten-Zakena luterticīgie pēcnācēji nevarēja samierināties ar to, ka viņu senču
īpašumi nonākuši katoļu bīskapa īpašumā. Viņi to iesūdzēja karaļa tiesā Varšavā
un tā nosprieda, ka bīskapam par zināmu samaksu ir jāatdod nopirktās muižas Osten-Zakenu
ģimenei, bet Osten-Zakeniem jāļauj katoļiem savu ticību turēt. Osten-Zakeni tam
par godu rīkoja vērienīgas svinības 1777.gadā. Gadsimta beigās Lēnu prāvests Mašinskis
jau bija vecs un nevarīgs un Osten-Zakeni to izmantoja, lai atkratītos no atbildības
par baznīcu. Nākamie priesteri nāca jauni, enerģiski, izglītoti un dižciltīgi –
Staņislavs Adamkovičs, grāfs Šeinahs, Beišins. Lēnu draudzes dzīve uzplauka. Par
nākamajiem Lēnu prāvestiem izsmeļoši aprakstīts Dzintras Liekmanes grāmatā “Nīkrāce
cauri gadsimtiem”.
1937.gada
12.marta “Jaunākās ziņas” raksta: “Interesanta vēstures lappuse pavērusies
Rudbāržos. Turienes Lēnu skolas pārzine un vēstures skolotajā Šenkevica kundze
jau vairākus gadus atpakaļ sākusi pētīt Lēnu draudzes pagātni. Lēnu katoļu
prāvesta baznīcas arhīvā viņa atradusi daudz interesantu senatnes dokumentu.
Daļu no tiem pētīšanai pārņēmis prof. Speke. Pārsteidzošākais atradums slēpies katoļu
baznīcas velvēs, kādā kapličā. Kapličas velves divos šķirstos dusējuši divu
Piltenes bīskapu līķi, bet trešajā — Kurzemes hercoga Jēkaba meita Elizabete.
Hercogienes šķirsta galvgalā skolotāja atradusi kādu neatvērtu vēstuli, ar
adresi franču valodā Elizabetei de Ketler. Par saviem atradumiem Šenkevica kdze
ziņojusi pieminekļu valdes priekšniekam prof. Fr. Balodim. Viņa uzdevumā uz
Lēnām izbraucis vēsturiskā muzeja pārstāvis A. Karnups, kas baznīcas velvēs
izdarījis sīkākus pētījumus. Atradumu pareizība pilnīgi pierādījusies. Piltenes
katoļu bīskapu šķirsti, cik noskaidrots, Lēnu baznīcas velvēs apglabāti katoļu
vajāšanas laikos. Vēstule hercoga meitai pienākusi pēc nāves, tāpēc tā
neatvērta novietota viņas pagalvī šķirstā. Hercogienes balti - brūni rūtainais
tērps ļoti labi uzglabājies; tāpat rokās — tā laikmeta īpati izrakstīti cimdi.
Kurpes bagātīgi greznotas izšuvumiem. Etnogrāfiski interesanti ir arī abu
bīskapu greznie tērpi, kuru izšuvumi izstrādāti latviskā stilā. A. Karnups
pārņēmis valsts vēsturiskā muzeja rīcībā arī baznīcas arhīvu, kas kopā ar mantu
atradumiem dos bagātīgus vēstures materiālus. Mantas un dokumenti rūpīgi
reģistrēti un līdz turpmākam atstāti turpat atrašanās vietā.”
Par
to pašu raksta arī 16.marta “Jaunākās ziņas”: “Jau ziņots, ka Lēnu baznīcas velvēs zem altāra atrasti 20 hercogu laikmeta
zārki. Pieminekļu valdes arheologs A. K a r n u p s, kas atgriezies no atraduma
vietas, mums izteicās: „Lēnu baznīcas pagraba velvēs atrodas 2 bīskapu un 18
sieviešu un bērnu zārki, to skaitā arī hercoga Ketlera radinieces Elizabetes
Ketleres zārks. Piltenes bīskapi uz Lēnām, acīmredzot, pārnākuši pēc tam, kad
Kurzemē sākās katoļu ticības vajāšana. Viens no katoļu bīskapiem Šenbriks miris
18. g. s. vidū, bet otrs, kura vārds nav zināms, liekas vecāks. Šenbrika līķis
pilnīgi satrūdējis, bet otra bīskapa līķis, kas bijis balzamēts, uzglabājies
ļoti labi ar visu tērpu. Bīskapa tērps darināts no samta un zīda, izrakstīts
zelta brokātu. Rokās viņam sarkani vilnas cimdi ar zelta rakstiem. Bīskapa baltais
apakštērps darināts no linu auduma, un tērpa apakšmalas mežģīnēs saskatāmi
latviski raksti. Elizabete Ketlere noguldīta šķirstā balt-sarkanbrūn-rūtainā
zīda tērpā. Galvā viņai zeltu izrakstīta aube un kājās baltas, ar brokātu
izšūtas atlasa kurpes, zeltītām sprādzēm. Zārkā bijis arī daudz puķu, kas tagad
pilnīgi sabirzušas. Pārējos zārkos guldītās sievietes tērptas vienkāršāk — vai
nu kreklos vai īpatos līķa tērpos. Ļoti interesants ir Lēnu katoļu baznīcas arhīvs.
Pie baznīcas agrāk atradušās 5—6 zemnieku mājas. Arhīvā uzglabājušies dažādi
raksti, kas saistās ar baznīcas zemnieku klaušām un nodevām, tāpat arī
Žemaitijas bīskapa rīkojumi. No dokumentiem redzams arī, ka 18. gs. Lēnu
mācītājmuižas zemnieku mājā ieprecējies kāds leišu bajārs. Viņam bijis 20 gadu
jānosaimnieko un pēc tam varējis pārcelties citur, ja mājas atstāj pilnīgā
kārtībā. Tas liecina, ka Lēnas draudzē brīvais cilvēks, apprecot nebrīvo
zemnieci, savu brīvību nezaudēja uz visu laiku, bet tikai uz 20 gadiem.
Dokumentos par zemnieku klaušām lasāms, ka ne vien zemniekiem rudenī bijis
jānodod mācītājam zināmas nodevas, bet arī mācītājam no savas puses jāsarīko
pļaujas svētki, pie tam līgumā, kas slēgts starp zemniekiem un mācītāju,
skaidri noteikts, kādi ēdieni un cik lielā
skaitā mācītājam jāceļ pļaujas svētkos galdā. Dokumenti ļauj spriest, ka
mācītājs visu laiku stāvējis zemnieku pusē, aizstāvēdams tos pret apkārtnes
muižnieku pārestībām. Muižniekiem bijusi jādod Lēnas mācītājmuižas zemniekiem
malka, bet viņi atteikušies to darīt, aizbildinoties, ka tādā gadījumā visi
meži trīs gadu laikā būšot nocirsti. Muižnieki pēc tam sūdzējušies Aizputes
pilstiesā par Lēnu mācītāju, bet zemnieki no savas puses sūtījuši tiesai
rakstu, kurā apliecinājuši, ka mācītājs esot taisnīgs cilvēks un gribot viņiem
tikai labu. Iesniegums rakstīts vācu valodā un tā sākumā piezīmēts, ka zemnieki
to sastādot bez skrīvera palīdzības, lai novērstu katru ļaunprātību. Kara laikā
baznīcas arhīvs un baznīcas velves, kur atrodas zārki, stipri izpostītas.
Pētījumu turpināšanai nākotnē uz Lēnām izbrauks kāds pieminekļu valdes
vēsturnieks. Elizabetes Ketleres šķirstā vēl priekš 6 gadiem atradusies kāda
neatdarīta vēstule, kas laikam nelaiķei pienākusi pēc nāves. Tagad vēstules
šķirstā vairs nav."
Adrese: Skrundas novads, Nīkrāces pagasts, Lēnas