(Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Muiža ir
tipiska 18. gadsimta sākuma līdzenuma muiža. Nosaukums esot cēlies no brāļu
Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu vārdiem. No ceļa puses tai ir divi stāvi, bet
pagalma pusē - viens.
Muižas pils celta 1725. gadā kā vienstāva "U" veida būve ar pagrabu. Ēkai ir apmestas laukakmens sienas, velvēts pagrabs, koka pārsegumi, jumts iesegts ar dakstiņiem. Ēkā atrodas 18. gadsimta 2. puses durvis un divas 19. gadsimta sākuma krāsnis. Kukšu muiža esot vienīgā Baltijā, kam saglabāti un restaurēti oriģinālie sienu gleznojumi.
Muižas pils celta 1725. gadā kā vienstāva "U" veida būve ar pagrabu. Ēkai ir apmestas laukakmens sienas, velvēts pagrabs, koka pārsegumi, jumts iesegts ar dakstiņiem. Ēkā atrodas 18. gadsimta 2. puses durvis un divas 19. gadsimta sākuma krāsnis. Kukšu muiža esot vienīgā Baltijā, kam saglabāti un restaurēti oriģinālie sienu gleznojumi.
Kukšu muižas
esošā apbūve pakāpeniski attīstījusies vietā, kur muižas ēkas pastāvējušas jau
16. gadsimtā. Pašreizējā apbūve saglabājusies no 18. un 19. gadsimta. Līdz
muižu dalīšanas laikam 1921. gadā Kukšu muiža bijusi pastāvīga vai sezonāla
dzīvesvieta vairākām Baltijas vāciešu muižnieku dzimtām, no kurām vislielāko
iespaidu uz ēkas arhitektūru atstājuši Brakeli, kas 18. gadsimta pirmajā
ceturksnī uzcēla mūra ēkas pamatapjomu – piezemētu celtni ar nošlauptu divslīpu
jumtu , Heikingi, kas 18. gadsimta vidū ēkai piebūvēja sānu korpusus, un
Betiheri, kas vairāku ēku pārbūvju, labiekārtojuma un interjeru izveides
rezultātā deva Kukšu muižai tās kvalitātes, kas to izceļ starp citām līdzīgas
kultūrvēsturiskās nozīmes ēkām. Rūdolfs
fon Betihers (1842-1914) šeit bija izveidojis īstu paraugsaimniecību.
19. un 20. gadsimta sākumā Kukšas bija plaši pazīstama vieta – galvenokārt veiksmīgas saimniekošanas dēļ. Pēc 1921. gada Kukšās saimniekojusi pagasta piensaimnieku biedrība. Otrā pasaules kara laikā muižā kādu laiku darbojās Irlavas slimnīca, pēc tam padomju armijas hospitālis. 1945.gadā tur atradās venerisko slimību hospitālis. Nozīmīgs cilvēks Kukšu muižas liktenī bijis mašīnmeistars Hermanis Strautnieks, kurš 1937.–1951. gadā bijis ēkas īpašnieks un līdz pat savai nāvei 1967. gadā turpinājis rūpēties par tās saglabāšanu. Padomju varas gados ēkā bijusi gan klubs, gan kolhoza kantoris, gan bibliotēka un skola, gan pasts, līdz 2000. gadā tā visai nožēlojamā fiziskajā stāvoklī nonāca mākslas priekšmetu kolekcionāra, vēstures cienītāja un profesionāla viesnīcnieka Dāniela Jāna īpašumā.
Kukšu muižas kungu māja atrodas dzirnavu ezera krastā, tās ziemeļaustrumu pusē – tradicionālais pagalms, ko ietvēra pārējās muižas centra ēkas un kurā bija izvietots apļveida piebraucamais ceļš.
19. un 20. gadsimta sākumā Kukšas bija plaši pazīstama vieta – galvenokārt veiksmīgas saimniekošanas dēļ. Pēc 1921. gada Kukšās saimniekojusi pagasta piensaimnieku biedrība. Otrā pasaules kara laikā muižā kādu laiku darbojās Irlavas slimnīca, pēc tam padomju armijas hospitālis. 1945.gadā tur atradās venerisko slimību hospitālis. Nozīmīgs cilvēks Kukšu muižas liktenī bijis mašīnmeistars Hermanis Strautnieks, kurš 1937.–1951. gadā bijis ēkas īpašnieks un līdz pat savai nāvei 1967. gadā turpinājis rūpēties par tās saglabāšanu. Padomju varas gados ēkā bijusi gan klubs, gan kolhoza kantoris, gan bibliotēka un skola, gan pasts, līdz 2000. gadā tā visai nožēlojamā fiziskajā stāvoklī nonāca mākslas priekšmetu kolekcionāra, vēstures cienītāja un profesionāla viesnīcnieka Dāniela Jāna īpašumā.
Kukšu muižas kungu māja atrodas dzirnavu ezera krastā, tās ziemeļaustrumu pusē – tradicionālais pagalms, ko ietvēra pārējās muižas centra ēkas un kurā bija izvietots apļveida piebraucamais ceļš.
Adrese: Tukuma novads, Jaunsātu pagasts, Kukšu muiža
