12.12.15

Hertviga un Peitāna linu-džutas vērpšanas aušanas fabrika un Tekstilnieku parks





                                  (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


No agrākās fabrikas – pilnā nosaukumā  “Hertviga  un Peitāna linu-džutas vērpšanas aušanas fabrika” - palikuši pāri vien daži mūri no savdabīgās 19. gadsimta  ēkas arhitektūras. Savulaik tā bijusi spēcīga būve, kas iemieso industrializācijas gadsimta elpu – iekārtas esot darbinājušas 650 zirgspēku tvaika mašīnas un tai esot ierīkots tam laikam progresīvs elektriskais apgaismojums, tas bijis pirmais uzņēmums ar centralizētu ūdens apgādi. Fabrikai bijusi arī trīs klašu skola. Fabrika darbu sākusi 1884.gadā, 1908.gadā tajā bija 670 strādnieku. To dibinājis agrākais tālbraucējs kapteinis Alfrēds fon Hertvigs, kuram piederēja arī finiera fabrika Bolderājā.  Izdaudzināto Hertviga jeb Tekstilnieku parku nezinātājam būtu grūti atpazīt. Tikai pateicoties “Bolderājas Grupas” nodrošinātajam informatīvajam plakātam, kas uzstādīts nesen, varam iepazīties ar parka vēsturi. Šobrīd tas nebūt neatgādina parku un, godīgi runājot, pa to pastaigāties vienatnē nebūt nav vilinoši. Parks atgādina caurstaigājamu mežu ar turpat krūmos ieaugušu strūklaku un tējas paviljonu, kas bijis Alfrēda fon Hertviga gods un lepnums un celts 1910.gadā. Vīram paticis eksperimentēt ar dažādiem arhitektoniskiem veidojumiem un tā, piemēram, arī šo celtni viņš veidojis no eksperimentālas stikla un betona masas, bet fasādi klājis ar akmeni imitējošu materiālu. Parks bija iemīļota atpūtas vieta ne vien Bolderājas iedzīvotājiem, bet arī Rīgas centra iedzīvotājiem. Tie šurp brauca lūkoties tējnīcu, kuras marmora grīdā bija iestrādāta mozaīka, bet sienas rotāja marokāņu arhitektūras elementi. Jādomā, ka pie tējnīcas arhitektūras savu roku pielikuši vācu labākie meistari, jo tā ir celta no betona, imitējot akmeni. Šī tehnoloģija bija ļoti sarežģīta. Rīgā nebija neviena, kas tajā strādātu, un pat visā Vācijā tolaik bija vien pāris tik progresīvu meistaru. Ja pāri Daugavai Vecmīlgrāvī viena no ietekmīgākajām personībām bija mecenāts Augusts Dombrovskis, tad šeit tas bija eksperimentētājs Hertvigs. Divi spēcīgi vīri, katrs attīstot savu daļu Rīgas Daugavas pretējos krastos.  Viņš uz dzīvi bija apmeties turpat pie fabrikas mūriem, apdzīvojot koka arhitektūras pērles, kurās var saskatīt mazliet no gotikas, mazliet no klasicisma un renesanses stila elementiem (citi avoti vēsta, ka viņš dzīvojis Lielā ielā 20). Taču diemžēl no ēku jūgendstila interjeriem nekas līdz mūsdienām vairs nav saglabājies un abus namus apdzīvo cilvēki, kuriem kultūras mantojums nebūt nav prioritāte. Hertvigs ziedojis Bolderājas luterāņu un katoļu baznīcas būvniecībai, piedalījies kuģniecības attīstībā.

Šobrīd (2015.gads) ir uzsākti parka labiekārtošanas darbi. Strādā tehnika, tiek veidoti celiņi. Tas ļoti iepriecina. Kaut nu tikai Bolderājas degradētā vide un kontingents to neizpostītu no jauna.

Adrese: Rīga, Bolderāja, Tekstilnieku iela