Piemineklis "Bruņu mašīna"
(uzstādīts 1939. gadā par godu kritušajiem Autotanku brigādes karavīriem) Rīgā,
Pulka sētā.
Autotanku brigāde ietilpa Tehniskajā divīzijā. Pirms 1940. gada 1. marta to sauca par autotanku pulku. Brigāde bija izvietota Rīgā, Pulka sētā (tagadējā Pulka ielā) un viena rota atradās arī Daugavpilī, tuvumā plānotajai aizsardzības līnijai pret iespējamo PSRS iebrukumu. Pēc 1939. gada brigādes štābs pārcēlās uz Cēsīm. Brigādi komandēja ģenerālis Oto Grosbarts, kurš bija arī spēkratu dienesta priekšnieks, lai gan 1929. gadā īsu laiku to komandēja arī Jānis Kaļķis. 1940.gada 29. februārī, ar Valsts prezidenta pavēli, pulkvedi Oto Grosbartu paaugstināja par ģenerāli. 1940. gada pavasarī, pārceļot brigādes štābu uz Cēsīm, par tā priekšnieku iecēla pulkvedi Jāni Kaļķi. Autotanku brigāde beidza pastāvēt 1940. gada jūlijā. 1939. gada 1. septembrī pulkā bija 35 virsnieki, 274 instruktori, 515 kareivji, 21 brīva līguma darbinieks. Kaujas sastāvā bija 27 tanki, 6 bruņuautomobiļi, 30 transporta un 10 pasažieru automobiļi, 15 motocikli. Ugunsspēks bija vismaz 35 ložmetēji, 2 patšautenes un 10 lielgabali.
Autotanku brigāde ietilpa Tehniskajā divīzijā. Pirms 1940. gada 1. marta to sauca par autotanku pulku. Brigāde bija izvietota Rīgā, Pulka sētā (tagadējā Pulka ielā) un viena rota atradās arī Daugavpilī, tuvumā plānotajai aizsardzības līnijai pret iespējamo PSRS iebrukumu. Pēc 1939. gada brigādes štābs pārcēlās uz Cēsīm. Brigādi komandēja ģenerālis Oto Grosbarts, kurš bija arī spēkratu dienesta priekšnieks, lai gan 1929. gadā īsu laiku to komandēja arī Jānis Kaļķis. 1940.gada 29. februārī, ar Valsts prezidenta pavēli, pulkvedi Oto Grosbartu paaugstināja par ģenerāli. 1940. gada pavasarī, pārceļot brigādes štābu uz Cēsīm, par tā priekšnieku iecēla pulkvedi Jāni Kaļķi. Autotanku brigāde beidza pastāvēt 1940. gada jūlijā. 1939. gada 1. septembrī pulkā bija 35 virsnieki, 274 instruktori, 515 kareivji, 21 brīva līguma darbinieks. Kaujas sastāvā bija 27 tanki, 6 bruņuautomobiļi, 30 transporta un 10 pasažieru automobiļi, 15 motocikli. Ugunsspēks bija vismaz 35 ložmetēji, 2 patšautenes un 10 lielgabali.
Piemineklis gadiem ilgi bija pamests
novārtā, jo visus padomju okupācijas gadus Pulka sēta bija slēgta armijas
teritorija, bet 2006. gada nogalē šis Valsts nozīmes vēstures piemineklis tika
iekļauts Rīgā restaurējamo pieminekļu sarakstā.
Adrese: Rīga, Slokas iela 58
