Iepretī Spuņciemam no šosejas jānogriežas, lai dotos līdz Salas Jāņa baznīcai.
Pati senākā baznīca, domājams, atradusies Babītes ezera ZA galā, netālu no Babītes pilskalna. Ir arī ziņas par divām kādreizējām kapelām. Pašreizējās baznīcas tuvumā 1694. gadā uzcēla mūra baznīcu pēc Ruperta Bindenšū projekta. Tā skatāma Johana Kristofa Broces 1807. gada zīmējumā. Tās samērā īsais mūžs izskaidrojams ar to, ka mūra būve bija celta uz koka brusu pamatiem.
Tagadējā baznīca pēc arhitekta Kārļa Felsko projekta celta 1869-1870. gadā. Tajā ir Jūliusa Dēringa 1871. gadā gleznotā altārglezna "Jēzus pie krusta". Blakus dzeltenu ķieģeļu ēka - vecā pamatskola. Skola te bijusi 1880-1962. gadā, ilggadīgi skolmeistari bijuši Vismaņi - tēvs, pēc tam dēls. Beigās tā bija vienkomplekta pamatskola ar vienu skolotāju, pēdējā tās pastāvēšanas gadā bija tikai 7 skolēni.
Kad vācieši 1944. gadā atkāpās, pie skolas pāri Lielupei uzbūvēja koka tiltu, ko pēc tam uzspridzināja.
Netālu Salas kapi, kas ierīkoti 1773. gadā, vairākkārt paplašināti. Kapu senākā daļa no ieejas pa labi. Te apglabāti: ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks (1913-1984), bij. kopsaimniecības "Padomju Latvija" priekšsēdētājs Jānis Sologubovs (1926-1982) - ļaužu cienīts vīrs, kam uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraina veidots kapa piemineklis. Vēl ir skaisti pieminekļi Eleonorai Ķīsis (tēln. Ojārs Feldbergs) un Speru ģimenei. Maijas Valteres piemineklim Jāņa Karlova veidots cilnis. Kapos apglabāts arī arhitekts V. Ozoliņš, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Indriķis Rite (1894-1968), aktiera Eduarda Pāvula vecāki un viņš pats. Pagastā dzīvo ļoti senas dzimtas, arī Pāvuli baznīcas grāmatās minēti jau 17. gadsimtā.
Adrese: Mārupes novads, Salas pagasts, Spuņciems (koordinātes - 56.937152, 23.705823 )
