Līdz Otrajam pasaules karam tagadējās Mātera un Sudrabu Edžus ielas stūrī atradās Svētā Nikolaja (vēlāk Vienības) baznīca, bet tolaik tas bija Mātera (vēl agrāk Lējēju) ielas un Dīķa ielas stūris.
Sv.Vienības baznīcai pamatakmens likts 1904.gadā, to pabeidza celt 1907.gadā. Baznīcu nosauca par Nikolaja baznīcu - par godu Krievijas caram. Šis bija pirmais dievnams ar pastāvīgu latviešu pārvaldi, taču, lai iegūtu no krievu iestādēm atļauju šīs latviešu baznīcas celšanai, to bija spiesti nodēvēt par Nikolaja baznīcu par godu Krievijas caram. 1935.gadā patriotiski noskaņotais Sv.Nikolaja baznīcas mācītājs O.Krauklis ierosināja mainīt baznīcas nosaukumu. No vairākiem variantiem K.Ulmanis apstiprināja Vienības baznīcas nosaukumu, ko par oficiālu pasludināja 1937.gadā. Tā bija lielākā luterāņu baznīca Zemgalē ar vairāk nekā 1500 sēdvietām. Baznīca 2.pasaules karā cieta salīdzinoši maz, bet pēc padomju un partijas iestāžu rīkojumiem dievnams tika pilnībā nojaukts 1954.gadā.
Laikā, kad baznīcu uzcēla, tai pretim nebija tagadējā Vaļņu ielas skvēra. Tā vietā bija veci vienstāvu dzīvojamie nami. Tos neizpostīja karš, bet gan nojauca jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, un jau Ulmaņlaikos baznīcas priekšā bija tagadējais skvēriņš.
Tagad vietā, kur bija baznīcas ieejas daļa, atrodas kreisais gals garai piecstāvu dzīvojamai mājai Mātera ielā 31, savukārt perpendikulāri, gar Sudrabu Edžus ielu uzceltās tipveida mājas tuvējais gals atrodas aptuveni baznīcas altāra joma vietā.
Adrese: Jelgava (koordinātes - 56.646130, 23.722356 )