Umurgas mācītājmuiža izveidota 1638.gadā. Uz tās zemes rīkoti gadatirgi, bērzu birztalā Brāģītis, kura tagad iznīcināta, bērnu svētki. 20. gadsimta sākumā mācītājmuižā bija savākta vērtīga bibliotēka ar seniem baznīcas dokumentiem un grāmatām.
Umurgas
mācītājmuižā saglabājusies mācītājmāja, klēts, kūts un
otras kūts drupas. Mācītājmāja padomju okupācijas
laikā ir papildināta ar jumta
izbūvi un piebūvi pie ieejas iepretim klētij. Par ēkas kādreizējo
izskatu var spriest pēc Pieminekļu valdes 1925. gada materiāliem.
Tajos redzama citām mācītājmājām līdzīga simetriska ēka ar
lieveni centrā un divslīpju jumtu, kura gali daļēji nošļaupti.
Ēka celta no sarkanajiem ķieģeļiem, bet vietām sienas ir no
laukakmeņiem. Tas liecina, ka tā ir 19.gadsimta
otrajā pusē pārbūvēta kāda senāka ēka. Par to norāda arī
logailu apdare un stūru akcentējums ar ķieģeļiem. Umurgas
mācītājmāju nosacīti var attiecināt uz 19.gadsimta
otrās puses arhitektūru ar tai racionālo pieeju fasāžu
risinājumam un detaļu izveidojumam. Savu pirmatnīgo veidolu no
18.gadsimta
beigām saglabājusi laukakmeņu mūra klēts. Tās apjoms ir
salīdzinoši smagnējāks un arhaiskāks.
Par notikumiem,
kas risinājušies šajā pastorātā 18. gadsimtā, ir saglabājušās
vairākas ziņas. Ziemeļu kara laikā Umurgas mācītājmuiža
netika pilnīgi izpostīta. Pēc kara, no 1714. gada Vidzemei īpašos
posta laikos, mācītāja pienākumus sāka pildīt Johans Kaspars
Tempelmanis. 1728. gadā pabeigti baznīcas atjaunošanas darbi, un,
domājams, arī mācītājmuiža nav atstāta novārtā. Par
pastorātu
ziņas sniedz 1744. gada vizitāciju protokoli. Katrai
Umurgas droudzē ietilpstošai
muižai bija jāuztur kārtībā sava
noteikta mācītājmuižas ēka. Tā Vainižu muižai bija jāzin par
mācītāja dzīvojamo ēku, Ālena,
Ķipēnu
un Taures
muižām bija jākopj vai jāuztaisa viena rija, bet otra bija
jāuztur kārtībā Tiegažu
un Lindes muižai. Roperbeķiem bija jātaisa klēts,
Katvariem zirgu stallis, Ārciemam
lopu kūts, Augstroziešiem vāgūzis, Rozbeķiešiem alus
brūzis un Pociemam muižas pirts.
Minētā kārtība izbeigta 1790. gadā, kad ēkas kā kopīgu
draudzes īpašumu apsaimniekoja baznīcas konvents kopumā.
Umurgas
baznīca un mācītājmuiža saistās ar mācītāju Juri Neikenu
(1826.-1868.). Viņa galvenās intereses bija savas tautas reliģiskās
un tikumiskās dzīves izkopšana. Par J. Neikena sabiedrisko darbību
liecina arī pirmo latviešu dziesmu svētku veicināšana Dikļos
1864. gadā, kur viņš bija mācītājs pirms tam. (Mācītājmuižas
Latvijā, 2002)
1936.gada izdevums “Audzinātājs” raksta: “Dzimtajā draudzē Umurgā Neikenam nebija lemts ilgi nest sava darba svētību. Pāriedams no Dikļiem uz Umurgu 1867.gadā, jau 1868.gada 1. jūlijā Juris Neikens slēdza acis uz mūžu. Nedēļu pirms nāves, jau slimībā stipri saguris, Juris Neikens izgājis uz Umurgas mācītājmuižas balkona, lai noskatītos netālajā „Breģītī" sarīkotajos bērnu svētkos. Svētku rīkotājiem vēl piekodinājis uzvilkt bērzā karogu, lai viņš zinātu, ka svētki sākušies. Tā Juris Neikens savu darba mūžu sācis kā jaunatnes audzinātājs to arī nobeidz, pēdējo skatu veltīdams latviešu tautas jaunatnei.”
Adrese: Limbažu novads, Umurgas pagasts, Umurga, Parka iela 2 (koordinātes - 57.520618, 24.806802 )
