Baznīckalnā bijusi Doma baznīca un kalpojusi tikai
domkapitula vajadzībām. Dievnams tika celts pēc tam, kad, ieņēmuši kuršu pili,
vācu iekarotāji nostiprinājās tajā un kalnā pacēlās Kurzemes bīskapijas
domkapitula mītne. No tās līdz mūsdienām
stipri pārbūvētā veidā saglabājusies vienīgi baznīca, kas celta no 1252. līdz
1254.gadam. Līdz XVI gs. tajā sludināja katoļticību, bet XVI gs. luterticīgais
hercogs Magnuss baznīcu līdz ar visām ēkām un īpašumiem nodeva evaņģēliski
luteriskai draudzei, un 1571. gadā Aizputē ieradās pirmais luterāņu mācītājs
Joahims Remlings, kurš te nostrādāja 43 gadus. Vēl par mācītājiem bijuši: mag.
Bernhards Harders (1614-1639), Andreass Mellers (1640-1671), Melhiors
Bilterlings (1672-1696), Johans Kedinks (1697-1709), mag. Ādolfs Grots
(1710-1711), Francis Joahims Simsons (1711-I7I7). Andreass Johannidis
(1717-1729), Hristofers Ludvigs Rozenbergers
(1730-1741), Fridrihs Dullo (1742-1743). mag. Dāvids Šeinefogels
(1743-1795), Fridrihs Ulrihs Dāvids Aušīckis (1796-1800), Fridrihs Bernhards
Vilhelms Volters (1809-1833), Johans Georgs Goldmanis (1835-1867, uzrakstījis
plašu baznīcas hroniku), Kārlis Johans Eduards Vikbergs (1867-1884), Fridrihs
Vilhelms Ādolfs Beitners (1885-1886), Ernests Aleksandrs Urbāns (1887-1905),
Hermanis Roberts Zeilers (1906-1930) un Valters fon Hiršheits (1931 -1939).
Baznīca vairākkārt pārbūvēta (XVII, XVIII un XIX gs.), līdz ieguvusi tagadējo
neogotisko izskatu. Senā dievnama atliekas meklējamas ēkas austrumu pusē.
Tornis celts XVIII gs. 30. gados (sākumā bijis zemāks par baznīcu) un atjaunots
reizē ar baznīcas iekšējo pārbūvi 1860. gadā, kad ieguvis pašreizējo izskatu.
Tajā esošais zvans darināts Vācijā 1589. gadā. Vēl XX gs. 30. gados baznīcā
dievkalpojumi noturēti atsevišķi vācu un latviešu draudzei. Pirmais latviešu
tautības mācītājs Oskars Sakārnis sācis sludināt tikai 1931. gadā. Pēc viņa -
Dāvids Grauds (1936-1944) un Roberts Krontāls (1944-1946). Baidoties no represijām,
pēc kara mācītāji netika reģistrēti. Ir zināms, ka draudzē ilgāku vai īsāku
laiku kalpojuši Alberts Bērziņš, Juris Vilāns. Jūlijs Gailis, Jānis Gustiņš
(1962-1969) un citi. No 1971. gada - Sigurds Sproģis.
Baznīcā atrodas XVI gs. otrajā ceturksni veidota kapa plāksne Kurzemes bīskapam
Heinriham Bazedovam, kurš miris Aizputē un apbedīts baznīcā. (Uz plāksnes
latīņu valodā rakstīts: «Dieva mierā aizgājis cienījamais tēvs Heinrihs
Bazedovs, no Dieva žēlastības Kurzemes bīskaps 1501-1523».) Uzmanību piesaista
senie būvformu elementi, ērģeles (V. Zauers, 1904), gleznas «Kristus Ģetzemanes
dārzā» (J. L. Eginks, 1833) un «Krustā sistais» (F.Valters. 1864), svečturi un
piemiņas zīme kritušajiem aizputniekiem (K. Zemdega, 1938). Gleznu «Kristus debesbraukšana» (1893), kuras
autors, iespējams, bijis J. Rozentāls, nozaga 1990. gada 14.jūnijā. Baznīca ir
valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Mūsdienās par Jāņa baznīcu sauc dievnamu Baznīckalnā, taču senatnē Jāņa baznīca
bija Aizputes lauku draudzes baznīca, kas atradās tagadējā Atmodas ielas 14.
nama vietā.” (Mirdza Birzniece, “Aizpute”)
Adrese: Aizpute, Liepājas iela (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.720944, 21.599444)
