Sākotnēji muižas īpašnieki bija Herneru dzimta. 1892.gadā muižu nopērk Konrāds fon Mēdems. Mēdemu īpašumā muiža paliek līdz pat agrārreformai.
Muužas apbūve sākusies jau ap 1600.gadu. 1673.gadā uzceļ kungu māju, kuru paplašina 1776.gadā. 1872.gadā uzceļ jaunu kungu māju. No 1920. gada šajā ēkā atrodas Gaiķu pamatskola. Ēkā atrodas arī novadpētniecības muzejs. Saglabājusies arī 1776. gada celtā klēts un citas saimniecības ēkas. Pie “Eglājiem” otrā pasaules kara vācu karavīru kapi.
1937.gadā “Saldus avīze” raksta: “Pagastā ir iekārtota 6-kl. pamatskola ar 5 skolotājiem un 180 skolniekiem. Pie skolas ir internāts, darbojas arī skolas mazpulks. Skolai ir savas klavieres, harmoniums un diezgan vērtīga bibliotēka. Skolā pastāv skolēnu kooperatīvs, kurš darbojas ar labām sekmēm. Pēc agrārreformas pie skolas tika iedalīts ļoti maz zemes, kas tagadējā laikā radīja pašvaldībai lielas grūtības. Lai skolēnus varētu praktiski apmācīt lauksaimniecībā pagasta pašvaldība 1935.gadā nopirka pie skolas jaunsaimniecību ar zemes platību 13,13 ha, no kuras jau 1 ha apstādīts ar augļu kokiem un ierīkota koku skola, ko apkopj paši skolēni. Arī mazpulkam iedots 0,5 ha zemes pašu apsaimniekošanai. Ar to arī grūtības zemes jautājumā ir labvēlīgas un skolēni savos skolas gados varēs tikt sagatavoti nākamā lauksaimnieka uzdevumiem.”
