Salacas kreisajā
krastā pie iztekas no ezera kopš 16.gadsimta atrodas Vecates (Ottenhof) muiža.
Muižas dzīvojamā ēka bija saglabājusies līdz 20.gadsimta 60-tajiem gadiem, tajā
bijis iekārtots klubs. Pašreiz muižas vietā palikuši tikai pagrabi un
kādreizējā torņa pamati. Saglabājies parks, kas stipri nolaists. Tajā bijusi
estrāde. Kādreiz muižā bijušas arī dzirnavas. Parkā var atrast to atliekas un
dzirnavu dīķi.
Zviedru
Vidzemes laikā 1640. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I Vāsa Ates muižu
uzdāvināja franču izcelsmes ģenerālim Delabaram (Vilhelm de la Barre),
pēc tam muiža nonāca bijušā Vidzemes ģenerālgubernatora Aksela Oksenšerna
(1583-1654) īpašumā, un gadsimta beigās atkal valsts īpašumā. Pēc Vidzemes
inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1744. gadā ķeizariene Katrīna II
Lielā Vecates muižu uzdāvināja gvardes majoram Matvejevam, kurš muižu pārdeva
Vidzemes landrātam pulkvedim Kārlim Gustavam fon Patkulam (1686-1750). Pēc viņa
nāves muižas īpašniece bija pulkveža atraitne Johanna Šarlote fon Drentelna
(1696—1754). 1755. gadā muižu pārdeva Joahimam Johanam fon Zīversam (1699-1770).
1770. gadā muižu mantoja majors Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821), kas
līdz 1820. gadam uzbūvēja jaunu muižas kungu māju. Muižu mantoja viņa dēls
ģenerālis Johans Georgs fon Zīverss (1778—1827), pēc viņa nāves Vecates muižā
dzīvoja J.G. fon Zīversa atraitne Emīlija fon Krīdenere (1793—1863). Līdz
1905.gada revolūcijai muižā saimniekoja viņu dēls Nikolajs Kārlis fon Zīverss
(1826-1910), kas 1907. gadā to uzdāvina savai meitai Marijai Emīlijai Olgai fon
Zīversai (1873—1958).
Adrese: Burtnieku novads, Vecates pagasts, Vecate
