19.06.19

Umpārtes muiža (Vīkstes muiža, Wiexten, Wixten)



                                                  (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                              (Foto no Kim Knackstedt kolekcijas)















                                           (Fotografēts 2019.gadā, Aināra Ķieņa foto)
Īpašnieks baltvācietis Johans Krēgers un viņa dzimta.  Līdz šodienai saglabājusies tikai klēts-maltuve. Īpašumu sauc “Papardes”. Umpārtes (Viestura) kapos saglabājušies daži Krēgeru apbedījumi.

Pēc boļševiku iebrukuma 1919. gadā, atriebības dēļ tiek nogalināts muižas saimnieks Johans  Krēgers (nošauts turpat netālu pie priedes), dzimtas palicēji dodas uz Vāciju. Tikai 1921. gadā Krēgeri atgriežas Umpārtē, saimnieko lauksaimniecībā, viņu īpašumā tiek atstāti 50 hektāri zemes, pati muižas celtne un ēkas ap to (sākumā bijis apmēram 1200 hektāru liels īpašums), bet kara gados Krēgeri nokļūst Polijā, tad atgriežas Latvijā – Jelgavā un Rīgā. Vēlāk dodas uz Vāciju, un tālāk uz Kanādu. Jirgens Krēgers dzimto pusi apciemoja 1978. gadā, nolika ziedus pie priedes (priedē iegravēts krusts), pie kuras nošāva Johanu  Krēgeru. (pēc Umpārtes bibliotēkas vadītājas stāstījuma 2015.gadā)

1931.gada 1.maija “Bauskas avīze” apraksta šo notikumi šādi (vārds Johans latviskots par Ansi) : “1919. gada 19. Janvārī, kad komunisti bija ieņēmuši Rīgu un virzījās tālā Zemgalē, Vecmuižas pagastā Umpārtes muižā ieradās vairāki sarkanarmieši no Iecavas un daži Vecmuižas pagasta miliči, kuri arestēja Umpārtes muižas īpašnieku Ansi Krēgeri un aizveda sev līdz. Šp aizvedēju starpā bijis arī Vecmuižas pilsonis Andrejs Krūmiņš. Netālu no Umpārtes muižas, uz Umpārtes-Vecmuižas lielceļa vedēji apturējuši pajūgu, nostādījuši Ansi Krēgeri pie ceļmalā augošās priedes un ar vairākiem šāvieniem nošāvuši. Pēc tam to paziņojuši tuvējo māju iedzīvotājiem, bet paši aizbraukuši uz Vecmuižu, paņemdami līdz Krēgerim novilkto kažoku, zābakus, virssvārkus un čemodānu ar veļu un ceļa maize, kā arī zelta pulksteni un zelta gredzenus. Vecmuižas izpildu komitejas telpās viņi tās pasas dienas vakarā sadalījuši no Anša Krēgera gūto laupījumu un priecājušies par labo ķērienu. Andrejam Krūmiņam pirkstā pēc tam redzēti Anša Krēgera gredzeni. Komunistu varai Latvijā sabrūkot un viņiem no tās teritorijas aizejot, viņiem līdz aizgājuši arī varas vīri no Vecmuižas un Iecavas, kas piedalījušies Krēgera nošaušanā. Ceļmalā apraktais Krēgera līķis izrakts un pēc apskates apglabāts Umpārtes muižas kapos, bet par pašu notikumu ievadīta izmeklēšana. Vēlāk pierādījās, ka Andrejs Krūmiņš, kurš piedalījies Krēgera nošaušanā un tad nozudis līdz ar komunistiem, atgriezies Latvijā zem cita vārda un te arestēts kā komunists. Tagad tas saukts pie atbildības arī par piedalīšanos Krēgera nošaušanā un aplaupīšanā.

Jelgavas apgabaltiesā apsūdzētais Andrejs Krūmiņš par vainīgu neatzīstas. Viņš izturas visai bramanīgi. Sava tēva vārdu viņš lāga nezinot un Latvijas pavalstnieks nekad neesot bijis un nebūšot. Viņš bijis cariskās Krievijas pavalstnieks un atzīstot tikai tagadējo Krieviju. Nekādos kriminālos pārkāpumos piedalījies neesot, bet kādreiz strādājis Bauskas politiskā nodaļā. Pret viņu celtā apsūdzība esot absurd un liecinieku liecības pretrunīgas, grozītas pēc vajadzības. Tiesas žēlastību viņš nekad nelūgšot, tādēļ lai sodot.
Prokurors savā apsūdzības runā prasa augstāko soda mēru un neatrod nekāda pamata soda  mīkstināšanai. Tiesas spriedums – Andrejs Krūmiņš atzīts par vainīgu un sodīts ar nodošanu spaidu darbos uz 7 gadiem.”

Vēl par muižu un tā laika dzīvi. 1912.gada izdevums “Sadzīve” raksta: “Umpārtes jeb Vīkstes muižas īpašnieks Krēgers šo vasaru priekš savas muižas lauku darbiem pieņēma no Krievijas krievu laukstrādniekus, lai gan arī šeit varēja dabūt latviešu laukstrādniekus. Nebūs lieki piebilst, ka krievu laukstrādnieki tālu stāv pakaļā latviešu laukstrādniekiem kā darba, tā morāliskā ziņā. Bez tam, viņi arī Krēgeram neiznāca lētāki par latviešu laukstrādniekiem, jo neņemot vērā vēl to, ka tie darba ziņā ir mazākspējīgi, viņi algu saņēma daudz lielāku par latviešu laukstrādniekiem. Tà, pa vasaru un uz rudeņa beigām vietējos laukstrādniekus varēja dabūt par 12-14 rubļiem mēneša algas, bet krieviem Krēgers maksāja cauri visu laiku 15 rubļus mēnesī pie brīvas pārtikas un apaviem. Tā ir ievērojami lielāka alga par to, ko saņēma vietējie laukstrādnieki.”


Adrese: Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts, Umpārte