19.06.19

Turkalnes muiža (Turkaln)


                                                   (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

                                                                             (2018.gada foto)         

Turkalnes muiža atrodas Ikšķiles lauku teritorijā. Muižas kungu māja cieta Pirmā pasaules kara laikā. 1928. gadā to atjaunoja. Ēka bija vienstāvu, bet tās centrālā daļa - divstāvu. Parka pusē pie ēkas atradās lievenis, un no tā kāpnes veda lejā pie upes. 1972. gadā Turkalnes muižā atradās kalpu māja, saimniecības ēka un vairāku ēku drupas. Saimniecības ēka, kas bija celta no laukakmeņiem, savu apjomu formu vēl nebija zaudējusi. Šodien par Turkalnes muižu maz kas liecina. 

Turkalnes muiža izveidojās 1604. gadā, kad Sprēstiņu muižas īpašniece Doroteja Klingšporna (Klingsporn) daļu savas muižas - divus arklus zemes - iznomāja sekretāra Kristofa Gaunersdorfa (Gaunersdorf) atraitnei Annai Gaunersdorfai, dzim. Bergei (Berge). Pilnībā 3250 poļu guldeņu lielo nomas naudu 1618. gadā samaksāja un pilnas nomas tiesības ieguva gan tikai atraitnes dēls Ernsts Klingšporns. Pēc desmit gadiem viņš nomas tiesības nodeva savam znotam - zemes tiesnesim Ernstam fon Megdenam (Megden), viņš savukārt 1636. gadā tās par 1250 dālderiem pārdeva Gohardam Makvartam (Maquardt). Pēdējā nomnieka mantinieki 1661. gadā Turkalnes muižas nomas tiesības par 1500 dālderiem pārdeva Kasparam Vilkenam (Wilcken).
Pēc Ziemeļu kara, 1716. gadā īpašums bija nonācis izsolē, to nopirka Rīgas Lielās ģildes vecākais Johans Elverss (Elvers), tomēr visai drīz - jau 1724. gadā viņš to pārdeva Mihaelam fon Kesleram (Keßler). 1749. gadā īpašumu par 8000 dālderu pārdeva tirgotājam Samuelam Fellmanim (Fellmann), kura mantinieki Turkalni pārdeva iepriekšējā īpašnieka mantiniekam - Bruģu tiesas komisāram Mihaelam fon Kesleram. No viņa 1793. gadā īpašumu, samaksājot 13 000 dālderu, ieguva sievas brālis Andreass Vilhelms fon Henningss (Hennings).
Līdzīgi kā pastāvēšanas sākumos, turpinājās muižas iznomāšana: pēc vīra nāves atraitne Marija Vilhelmīne fon Henningsa, dzim. fon Kesslere 1801. gada 7. oktobrī noslēdza nomas līgumu uz deviņdesmit gadiem ar tirgotāju Heinrihu Kristianu Augustu Nissenu (Nissen), viņš savukārt 1810. gadā īpašumu iznomāja tālāk Hermanim Dīdriham Baumanim (Baumann). Pēc pēdējā nāves, 1840. gadā par Turkalnes nomnieku kļuva Joahims Baumans, bet viņa dēla atraitne Emīlija Baumane, dzim. Junghansa (Junghans) un meita Anna fon Cahrisone (Zachrisson) 1887. gada 8. maijā saimniecību pārdeva Rīgas pilsētai. 
E.Baumane dāvināja četras pūrvietas muižas zemes, kur 1881.gadā pagasts uzceļ skolu.

2018.gadā tiek atjaunota muižas klēts, kurā izveidota Turkalnes  alus un sidra ražotne.

Savukārt 1934.gada jūnijā laikraksts “Ogres straume” raksta par ekskursiju uz Turkalnes muižu: “Jaunnedēļ, otrdien, 19. jūn., skolēniem tiek sarīkota ekskursija uz Turkalnes muižu apskatīt un iepazīties ar turienes priekšzīmīgi nostādīto saimniecību un tās labierīcībām. Laikam gan neviens vēl nebūs redzējis, kā ar mašīnām govis slauc un tādēļ vien jau vērts tos 8 kilometrus nostaigāt. Muižas īpašniece Taubes kundza apsolījās sagaidīt mazos ekskursantus, tālab visiem, kami r interese, jāierodas skolā pusastoņos no rīta. Līdzi jāpaņem dažas sviestmaizes, apmākušā laikā virsdrēbes. Protams, ja līs vai līņās, tad gājiens būs jāatliek. Iepriekšpieteikšanās nav vajadzīga, cik būs ieradušies, tik ies. Labā laikā atgriezīsimies pievakarē. Piedalīties var arī agrākie skolēni.”

Adrese: Ikšķiles novads, Tīnūžu pagasts, Turkalne