(Ap 1850.gadu)
(Muižas pils senāk)
17. gadsimtā Ķerkliņu pils bija
Kurzemes un Zemgales hercoga vasaļa pils, bagātas muižnieku dzimtas mītne.
1575. gadā hercogs Gothards Ketlers izlēņoja zemi pie Ķerkliņu ezera Rotgeram
Koskulam, kurš šeit izveidoja muižu un nosauca ezera vārdā. Muižai gadu gaitā
ir bijuši vairāki īpašnieki. 1718. gadā muiža nonāk Frīdriha Kazimira fon
Kleista īpašumā, kura dzimtai tā piederēja līdz pat 1920. gadam. Pastāv
uzskats, ka Ķerkliņu pili cēlis muižas pirmais bagātākais īpašnieks Mihaels
Manteifels 16. gadsimta beigās vai 17. gadsimta sākumā. Kamēr pils bija Kleistu
dzimtas īpašumā, tā divreiz pārbūvēta. Pēc 1920.gada Ķerkliņu muižas centrs
nonāca jaunsaimnieka - amatnieka īpašumā, kurš otrā stāva zāli izīrēja tautas
nama sarīkojumiem. Pēc laiciņa pilī tika izmitināti vēl divi īrnieki un piebūvē
tika ierīkota kūts. Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā. 1949. gada
aprakstā minēts, ka pils durvis un logi ir iznīcināti, istabās vietām ir
izplēstas grīdas, jumts ir caurs kā siets, daļai otrā stāva telpu griesti ir
iebrukuši. Pēc tam no 1954.gada gandrīz 40 gadus Ķerkliņi atradās PSRS armijas
aviācijas poligonā un ēkas nepārtraukti cieta no tuvumā nomestajām aviācijas
bumbām. Kad 1990. gadā poligonu likvidēja, no Ķerkliņu pils bija pāri palikušas
nožēlojamas, krūmos un kokos ieaugušas
drupas. Tagad tās tik tikko saskatāmas biezajā koku pudurī.
Adrese: Saldus novads, Zvārdes pagasts, pie Ķerkliņu ezera
