(Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)
Cērkstes muiža cieši saistīta ar baronu Kleistu dzimtu.
Liela daļa Apšuciema zvejnieku piederēja pie Cērkstes
muižas. Viņi nodarbojās ne tikai ar zvejniecību, bet arī ar malkas un citu preču
transportēšanu, būvēja buru kuģus. Jūras aiciājumam padevās arī Cērkstes
dzimtkunga Ernsta Oto Vilhelma fon Kleista jaunākais dēls Ēvalds Eduards.
1919.gadā, kad Tukumā trakoja lielinieki, viņa ģimene – sieva un dažus mēešus
vecais dēliņš bija apmetušies Bēra villā Tukumā. Tukuma cietumā jau bija
ieslodzīti Durbes, Spirgus un Pūres baroni un vecais Kleists bija atbraucis ar
pajūgu, lai aizvestu savējos uz Cērksti. Diemžēl to pamanīja lielinieki un
Ernstu apcietināja. Barona Hansa fon Manteifela vadītā landesvēra vienība
ieslodzītos atbrīvoja un visi bēga uz Rietumkurzemi. 1920.gadā muižu nacionalizēja,
bet baronam Kleistam kā neatsavināmo daļu atstāja tikai muižas centru. Lai
uzturētu ģimeni, viņš sāka strādāt par piena vedēju – savāca pienu no
zemniekiem un veda to uz Tukuma tirgu.
Šodien
Cērkstes muižas teritorija ir ļoti sakopta, bet atrodas privātīpašumā.
Kungu mājas pamati izmantoti, lai uzceltu jaunu ēku, kura vizuāli
līdzinās muižas tipa ēkai, bet nelīdzinās senajai Cērkstes muižai.
Cērkstē atrodas arī seni kapi, kuri pat tiek dēvēti par Kleistu kapiem un kuros ir apglabāti daudzi Kleistu dzimtas pārstāvji. Kapus pamazām sakopj kāds vietējais entuziasts, par kuru bijis raksts avīzē: http://www.enguresnovads.lv/uploads/filedir/engureoktobriskrasaina2015.pdf 10. un 11.lpp. Pēdējā laikā kapus apmeklē arī Kleistu dzimtas pārstāvji no Vācijas.
Raksts par jaunatklāto Cērkstes muižu: http://news.lv/Engures-Novada-Zinas/2015/05/22/muiza-atkal-rota-cerksti
Adrese: Tukuma apriņķis, Engure novads, Smārdes pagasts, Cērkste