Cērkstes muiža cieši saistīta ar baronu Kleistu dzimtu.
Liela daļa Apšuciema zvejnieku piederēja pie Cērkstes muižas. Viņi nodarbojās ne tikai ar zvejniecību, bet arī ar malkas un citu preču transportēšanu, būvēja buru kuģus. Jūras aiciājumam padevās arī Cērkstes dzimtkunga Ernsta Oto Vilhelma fon Kleista jaunākais dēls Ēvalds Eduards. 1919.gadā, kad Tukumā trakoja lielinieki, viņa ģimene – sieva un dažus mēešus vecais dēliņš bija apmetušies Bēra villā Tukumā. Tukuma cietumā jau bija ieslodzīti Durbes, Spirgus un Pūres baroni un vecais Kleists bija atbraucis ar pajūgu, lai aizvestu savējos uz Cērksti. Diemžēl to pamanīja lielinieki un Ernstu apcietināja. Barona Hansa fon Manteifela vadītā landesvēra vienība ieslodzītos atbrīvoja un visi bēga uz Rietumkurzemi. 1920.gadā muižu nacionalizēja, bet baronam Kleistam kā neatsavināmo daļu atstāja tikai muižas centru. Lai uzturētu ģimeni, viņš sāka strādāt par piena vedēju – savāca pienu no zemniekiem un veda to uz Tukuma tirgu.
Šodien Cērkstes muižas teritorija ir ļoti sakopta, bet atrodas privātīpašumā. Kungu mājas pamati izmantoti, lai uzceltu jaunu ēku, kura vizuāli līdzinās muižas tipa ēkai, bet nelīdzinās senajai Cērkstes muižai. Cērkstē atrodas arī seni kapi, kuri pat tiek dēvēti par Kleistu kapiem un kuros ir apglabāti daudzi Kleistu dzimtas pārstāvji. Kapus pamazām sakopj kāds vietējais entuziasts, par kuru bijis raksts avīzē: http://www.enguresnovads.lv/uploads/filedir/engureoktobriskrasaina2015.pdf 10. un 11.lpp. Pēdējā laikā kapus apmeklē arī Kleistu dzimtas pārstāvji no Vācijas.
Raksts par jaunatklāto Cērkstes muižu: http://news.lv/Engures-Novada-Zinas/2015/05/22/muiza-atkal-rota-cerksti
Adrese: Tukuma apriņķis, Engure novads, Smārdes pagasts, Cērkste
