09.06.18

Dobeles ordeņa pils (Doblen)



                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 
Ordeņa pils uzcelta bijušajā zemgaļu pilskalnā. Četras stiprākās zemgaļu pilis – Dobeli, Tērveti, Rakti un Sidrabeni – krustneši ieņēma no 1289. līdz 1290.gadam. 1335.gadā pilskalnā sāka celt ordeņa komtura pili un līdz 1562.gadam te valdīja vismaz 15 komturi. Pēdējais no komturiem bija Tīss fon der Reke. Mestrs Valters fon Platenbergs viņam piešķīra lietošanā Dobeles pili un novadu. Pēc ordeņvalsts sagrāves Livonijas kara laikā nodibinājās Kurzemes hercogiste un hercogam Gothardam Ketleram nācās nožēlot sava priekšteča plašo žestu. Veltīgi viņš prasīja pili un novadu atpakaļ. Reke kopā ar karadraudzi nocietinājās Dobeles pilī un atteicās zvērēt uzticību hercogam. 1566.gadā hercoga gvardi Reki sagūstīja un piespieda Dobeli atdot hercogam. Kompensācijai Reke dabūja Jaunpili. Dobeles pils hercoga dzimtai piederēja līdz 1795.gadam. Vairākas reizes pili ieņēma un izpostīja zviedri – gan Zviedrijas Polijas kara laikā, gan 1701.gadā. Pils bija palikusi bez logiem un durvīm. Tos ielika no jauna un pilī varēja dzīvot. Bet jau 1729.gadā pils bija tādā kondīcijā, ka dobelnieki sāka lauzt no tās drupām akmeņus savu māju celtniecībai. 19.gadsimtā tika uzsākti pils konservācijas darbi, kas turpināti arī 20.gadsimta 30-os un 50-os gados. Pēc tam tie atsākti 2002.gadā. (izmantota A.Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm, 2.daļa)
1870. gada 26. jūnijā, Dobelē notika pirmie Kurzemes Dziesmu svētki ar garīgo koncertu Ev. luteriskajā baznīcā, koncertu latviešu mācītājmuižā un svētku noslēgumu Dobeles pilsdrupās.  Ar to bija aizsākta skaista tradīcija Dobelē – dziesmai, dejai un mūzikai. 2010. gada 5. jūnijā Dobeles pilsdrupās par godu I Kurzemes dziedāšanas svētkiem atklāja tēlnieces Intas Bergas veidoto piemiņas plāksni „Pirmajiem Kurzemes dziedātāju svētkiem par godu”.
Nepārbūvējot vēsturiskos mūrus, šeit taps mūsdienīgas telpas četros līmeņos. Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Andris Vilks atzīst, ka šāda veida projekts Latvijā līdz šim nav īstenots. Pirmajā, otrajā stāvā un arī pagrabā būs izstāžu zāles, tur atradīsies ekspozīcijas ar dažādiem priekšmetiem, kas šeit Dobeles pilsdrupās ir atrasti. Gatavojoties lielajiem rekonstrukcijas darbiem, pēdējo gadu laikā pilsdrupu teritorijā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi, un tādi notiks arī būvdarbu laikā. Pašvaldības izpilddirektors atzīst, ka tikai būvdarbu laikā varēs saprast, vai visu iecerēto varēs īstenot dzīvē, jo zem pilsdrupām glabājas daudz noslēpumu. Plānots, ka divu gadu laikā jeb līdz 2020. gadam darbi tiks pabeigti un atjaunotā Dobeles Livonijas ordeņa pils tiks nodota cilvēkiem apskatei un vērtēšanai. Unikālu rekonstrukciju piedzīvos ne tikai pils kapella, bet arī pils laukuma teritorija. Dobelnieki būvdarbu laikā plāno atjaunot to tādu, kāds tas bija vēsturiski. Plānots, ka būvdarbu laikā mūri tiks rekonstruēti un konservēti, saglabājot arī esošās oriģinālās detaļas. Projektā paredzēti arī darbi, kas saistīti ar elektrības, ventilācijas, apkures tīklu un liftu izbūvi. Kopējās projekta izmaksas lēšamas divarpus miljonu eiro apmērā. (no LNT ziņu sižeta 2017.gadā)

Adrese: Dobele, Brīvības iela 2a