10.04.18

Lenču muiža (Lenzenhof)




                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muiža atradās stratēģiskā vietā uz Pēterpils-Valmieras-Rīgas lielceļa. Netālu 1731.gadā nodibina Lenču pasta staciju, kurā turēja līdz 30 zirgiem. Muižai piederēja divas ūdensdzirnavas, kuras atradās uz Lenčupes – Kalnadzirnavas un Lejasdzirnavas (Siladzirnavas), lielas meža platības, kuras nodrošināja ar kokmateriāliem, trīs krogi – Vējakrogs, Pielekša krogs un Pūnu krogs. Pār Gauju satiksmi nodrošināja vairāki prāmji.

Kādreiz mazā muižiņa savu  nosaukumu ieguvusi 1590.gadā no tur dzīvojošā zviedra, Cēsu pils ieroču kalēja Peter Lenz vārda, kuram muižiņu lēnī piešķīra ķēniņš Sigismunds III. Vēlāk Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs to piešķir kancleram grāfam Akselam Oksenstjernam. Pēc tam tā piederējusi arī senai vācbaltu dzimtai – Patkuļiem. Ziemeļu karš un tam sekojošais mēris muižai radījis lielus postījumus un zaudējumus. Bija palikuši tikai 46 darba spējīgi cilvēki. Pēc tam tā iznomāta kapteinim Janam Felkerzamam. 1745.gadā ķeizariene Elizabete muižu atdāvina leitnantam Baltazaram Kampenhauzenam. Tā palika viņa īpašumā līdz Latvijas agrārajai reformai.

Tagad faktiski var teikt, ka no kādreiz lepnās muižas ir palikusi tikai vieta uz zemes virsas. Kungu mājas vietā tagad atrodas padomju okupācijas gados celta divstāvu baltu ķieģeļu dzīvokļu ēka.


Adrese: Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts, Lenči