(Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Muiža atradās
stratēģiskā vietā uz Pēterpils-Valmieras-Rīgas lielceļa. Netālu 1731.gadā
nodibina Lenču pasta staciju, kurā turēja līdz 30 zirgiem. Muižai piederēja
divas ūdensdzirnavas, kuras atradās uz Lenčupes – Kalnadzirnavas un Lejasdzirnavas
(Siladzirnavas), lielas meža platības, kuras nodrošināja ar kokmateriāliem,
trīs krogi – Vējakrogs, Pielekša krogs un Pūnu krogs. Pār Gauju satiksmi
nodrošināja vairāki prāmji.
Kādreiz mazā
muižiņa savu nosaukumu ieguvusi
1590.gadā no tur dzīvojošā zviedra, Cēsu pils ieroču kalēja Peter Lenz vārda,
kuram muižiņu lēnī piešķīra ķēniņš Sigismunds III. Vēlāk Zviedrijas karalis
Gustavs Ādolfs to piešķir kancleram grāfam Akselam Oksenstjernam. Pēc tam tā
piederējusi arī senai vācbaltu dzimtai – Patkuļiem. Ziemeļu karš un tam
sekojošais mēris muižai radījis lielus postījumus un zaudējumus. Bija palikuši
tikai 46 darba spējīgi cilvēki. Pēc tam tā iznomāta kapteinim Janam
Felkerzamam. 1745.gadā ķeizariene Elizabete muižu atdāvina leitnantam
Baltazaram Kampenhauzenam. Tā palika viņa īpašumā līdz Latvijas agrārajai
reformai.
Tagad faktiski
var teikt, ka no kādreiz lepnās muižas ir palikusi tikai vieta uz zemes virsas. Kungu mājas vietā tagad atrodas padomju okupācijas gados celta divstāvu baltu ķieģeļu dzīvokļu ēka.
Adrese: Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts, Lenči